{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Esi vesels

Pareiza apavu izvēle — tavu kāju veselībai

Zane Siliņa

Ne velti ir teiciens, ka cilvēkam, lai viņš justos labi, ir jābūt sakārtotiem matiem un jāvalkā labi apavi. Bet apavi spēj radīt arī galēji negatīvas sajūtas un ieilgušas nepatikšanas. Tie var būt labvēlīga vide sēnīšu slimībām, deformēt kāju pēdas, bojāt stāju. Apavu dēļ kājas var piepampt, tie var izveidot varžacis, tulznas un noberzumus. Tātad ne untumainības dēļ apavu iegāde un pielaikošana prasa laiku un pacietību.

Lasīt tālāk ...

Ceļosim bez problēmām

Janita Klevinska

Eksotiskajās zemēs tūristus sagaida ne vien brīnumskaista daba, burvīgs klimats un pārsteidzoši piedzīvojumi, bet arī dažādas sīkākas un lielākas nepatikšanas! Var gadīties, ka jūsu rūpīgi plānoto ceļojumu negaidīti sabojā slikta dūša, vēders protestē pretēdienu utt.
Pat, ja jūsu veselība ir teicama, laikus der padomāt par vakcinēšanos pret dažādām tropu slimībām, par kurām parasti informē ceļojuma aģentūra.

Lasīt tālāk ...

Vēdera izeja

Zigurds Zariņš

Daudziem cilvēkiem ir kūtra zarnu darbība un aizcietējumi. Kā veicināt vēdera izeju?
Aizcietējumi slikti ietekmē visu organismu. Veseliem cilvēkiem resnajās zarnās normāli tur mītošu mikroorganismu ietekmē notiek nesagremoto ogļhidrātu rūgšana un nesagremoto olbaltumu pūšana. Olbaltumiem pūstot, rodas kaitīgas vielas: sērūdeņradis, fenoli, indols, skatols u.c. Daļa no tām uzsūcas asinīs un tiek atindētas aknās, tās noslogojot. 20.‑gadsimta sākumā radās hipotēze, ka, samazinot indīgo vielu veidošanos resnajā zarnā un tā atslogojot aknas, iespējams pagarināt cilvēka mūža garumu. Ja vēders iziet reti, kaitīgās vielas resnajā zarnā savairojas, tās arī intensīvāk uzsūcas un vairāk darba ir aknām, lai kaitīgās vielas padarītu nekaitīgas.

Lasīt tālāk ...

Akupunktūra

Anita Jaunzeme


Akupunktūra ir bioloģisko sistēmu stimulējoša un regulējoša terapija ar kairinājumu. Cilvēkā pa noteiktiem enerģētiskiem kanāliem jeb meridiāniem rit dzīvības enerģija. Cilvēks ir vesels, ja šī enerģija rit līdzsvaroti un harmoniski. To panāk, iedarbojoties uz bioloģiski aktīviem punktiem. Ir iespēja caur šiem punktiem koriģēt iekšējo orgānu funkcijas

Lasīt tālāk ...

Čūskas medicīnā

Edita Romāne, žurnāls "Sveiks un Vesels"

Mūsdienu medicīna no čūskām nav atteikusies, jo uzskata tās par ļoti vērtīgu zāļu preparātu ieguves avotu. Atšķirībā no Austrumu tautu medicīnas Eiropas un Amerikas zinātniskajai medicīnai nav raksturīgi ar spirta šķīdumu aplieti čūsku un citu rāpuļu izvilkumi. Tiesa, aptiekā tos var nopirkt. Šie pagatavojumi nāk no tālām zemēm, kur valda citas ārstēšanas sistēmas un metodes. To kopēju netrūkst arī Latvijā

Lasīt tālāk ...

Nervu sistēma

Ināra Logina

Ja cilvēks ir vesels, viņa organisms darbojas saskaņoti. Vesela cilvēka organisms ir integrāla sistēma. Šo sistēmu saskaņo un regulē vairāki mehānismi Svarīgākais no tiem ir nervu sistēma.
•    Nervu sistēma organismā uztur sakarus starp orgāniem un to sistēmām, saskaņo to darbību.
•    Nervu sistēma nodrošina organisma atbildreakciju uz ārējās vides kairinājumu.
•    Nervu sistēma reaģē uz pārmaiņām cilvēka iekšējā vidē.
Nervu sistēma sastāv no vairākām daļām, Šķir centrālo un perifērisko, kā arī veģetatīvo jeb autonomo nervu sistēmu.

Lasīt tālāk ...

Miegs

Stella Upate

"Miegs saldāks par medu, bezmiegs rūgtāks par vērmelēm" Tam piekritīs ikviens, kurš kaut reizi dzīvē ir izjutis nepatīkamās bezmiega sekas, kas izpaužas ar miegainību dienā, samazinātām darba spējām, palielinātu uzbudināmību un īgnumu.
Miega mehānisms
Miegs ir dabisks līdzeklis, kas atpūtina visu organismu, taču tā nav pasīva atpūta. Nervu šūnas smadzenēs miega laika ne mirkli nepārstāj darboties, dažas strādā pat intensīvāk. Pāreja no nomoda uz miegu notiek secīgi, t.i., noteiktai miega stadijai atbilst noteiktas pārmaiņas galvas smadzeņu biopotenciālu rakstā. Parasti nakts miegs sastāv no četriem pilniem cikliem, kas sākas ar lēno un beidzas ar ātro miegu. Nakts sākumā ātrā miega ilgums ir īsāks nekā rīta pusē. Svarīgas ir miega fāzu attiecību izmaiņas no vakara līdz rītam, kurām atbilst arī noteiktas organisma hormonālā līdzsvara un ķermeņa temperatūras izmaiņas. Guļot ir jābūt vairākiem lēnā un ātrā miega periodiem, ja šis cikliskums ir pareizs — cilvēks jūtas izgulējies.

Lasīt tālāk ...

Kad mikrobi uzbrūk...

Antons Skutelis

Jāmēģina aizsargāties visiem iespējamiem līdzekļiem — ar norūdīšanos, vitamīniem, aspirīnu, tailenolu un, ja nelīdz, ar antibiotikām. Taču šiem līdzekļiem, kā visām stipri iedarbīgām zālēm, bez labām īpašībām ir arī sliktās. Kuras no tām izpaudīsies, tas būs atkarīgs no pareizas zāļu lietošanas. Nemākulīgi rīkojoties, ar smagu veseri var krietni apskādēt pirkstu, nevis iedzīt naglu. Tāpat, līdzībās runājot, ir arī ar antibiotikām. Rudenī pieaug saslimstība ar infekcijas slimībām — gripu, bronhītu u.c. Šādā gadījumā gribas rīkoties ātri un enerģiski, jau pirmo slimības pazīmju gadījumā rodas vēlme ķerties pie antibiotikām, taču mediķi neiesaka, brīdina un visādi atrunā to darīt. Kāpēc?

Lasīt tālāk ...

Kā lietot vitamīnus?

Indulis Purviņš
Folijskābe
jeb B6 vitamīns pirmo reizi tika izdalīts no spinātu lapām (lat.folium — lapa), rauga un aknām no 1938. līdz 1941. gadam. Visvairāk folijskābes atrodas svaigos salātos, spinātos, tomātos un burkānos, Kā arī aknās, nierēs, olās un sierā. Cilvēka organismā to daļēji sintezē zarnu mikroflora. Ja cilvēkam trūkst folijskābes, attīstās makrocitāra anēmija, t.i., mazasinība , kuras gadījumā asinīs parādās eritrocītu nenobriedušās formas. Bez tam šī vitamīna deficīta gadījumā samazinās leikocītu un trombocītu skaits, kā arī rodas pārmaiņas gremošanas traktā: glosīts (mēles iekaisums), stomatīts (mutes dobuma gļotādas iekaisums), čūlains gastrīts un enterīts (tievās zarnas iekaisums).

Lasīt tālāk ...

Īpaši labvēlīgs laika tips

Laila Līduma

Nereti nākas dzirdēt, ka diena nav izdevusies vai darbi neveicas melnā kaķa vai kreisās kājas dēļ. Taču bieži vainojamas ir tā sauktās trešās prognozes, jo meteojutīgie cilvēki reaģē uz krasām meteoroloģisko elementu izmaiņām. Ko nozīme televīzijā, radio un presē tik bieži pieminētās medicīniskās laika prognozes jeb laika tipi, kas citur pasaulē pazīstami kā bioloģiskās laika prognozes.
Jau 60. gados vācu zinātnieki izstrādāja pirmo metodiku bioloģisko prognožu veidošanā. Bet pie mums pazīstamie četri laika tipi tika izstrādāti sadarbojoties mediķiem un meteorologiem, ņemot vērā vietējos dabas apstākļus - ļoti svarīgu faktoru, kas rada būtiskas atšķirības dažādu valstu bioloģiskajās prognozēs. Piemēram, nez' vai Āfrikas tuksnešu iedzimtais jutīsies labi saulainā ziemas dienā ar pāris sala grādiem un 2. visnotaļ labvēlīgo - laika tipu.

Lasīt tālāk ...

Citi raksti par šo tēmu