Sāls istabas terapija.

Dabiska un efektīva dziedināšanas metode, kas lieliski piemērota bērniem un pieaugušajiem veselības stiprināšanai bez zālēm.

Vidēji cilvēks elpo 17000-20000 reizes dienā. Mūsu plaušas ir dabiskie gaisa attīrītāji, kurām nepārtraukti katrā ieelpā uzbrūk alergēni, baktērijas, ziedputekšņi, piesārņotāji un toksīni. Tie var izraisīt dažādas kaites.

Ikviens, kam kādreiz ir sāpējusi galva, zina, cik ļoti tas spēj nokaitināt un nogurdināt. Visizplatītākās ir saspringuma galvassāpes. Parasti tās ir vieglas vai vidēji stipras, un ir jūtamas spiedošas sāpes, ko izraisa sasprindzināti muskuļi - visbiežāk kakla un plecu daļā. Turpretī migrēnas izpaužas kā stipras galvassāpes, kas mēdz periodiski atkārtoties. Iepazīsties ar veidiem, kā Tu vari tikt galā ar kaitinošajām galvassāpēm!

Rūpes par ādas veselību ir tikpat svarīgas kā citas pārbaudes, kuras jāveic regulāri, piemēram, asins analīzes, redzes pārbaude, plaušu rentgens. Āda ir cilvēka lielākais orgāns, kura uzdevums ir sargāt no apkārtējās vides ietekmes. Tā rezultātā uz ādu iedarbojas dažādi faktori, kas var ietekmēt tās stāvokli. Ādas veselības kontekstā ļoti nozīmīgas ir dzimumzīmes un citi veidojumi. To stāvoklim īpaši jāseko līdzi. Vēlams regulāri veikt dzimumzīmju pārbaudes gan mājas apstākļos, gan pie ādas ārsta – dermatologa.

Precīza personas temperatūras nolasīšana ir būtisks līdzeklis, lai novērtētu slimības. Šai funkcijai lieliski noder termometrs, ja zināt, kā ar to pareizi rīkoties. Jūs noteikti varat uzzināt kaut ko jaunu par termometru, turpinot lasīt tālāk.

Ķermeņa temperatūras pārbaude ar termometru ir vienkāršs veids, kā noskaidrot, vai ir drudzis. Drudzi, kas ir ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, parasti izraisa infekcija. Lai gan drudzis noteikti nav patīkams, tā ir zīme, ka organisms cīnās pret infekciju.

Galvassāpes ir izplatītas, tās ikdienā piemeklē daudzus un var sākties jebkurā mirklī. Tās var būt vienkārši neērtas un arī pavisam nepanesamas, un pat izraisīt sliktu dūšu. Šeit ir 10 efektīvi līdzekļi, lai atbrīvotos no galvassāpēm.

Tuvojoties vasarai, vienlaikus ir jūtams gan patīkams saviļņojums, gan neliels uztraukums. Kādam tie ir kreņķi par formas atgūšanu, bet kādam citam raizes sagādā nepabeigtā vasarnīca. Lai arī kas tas būtu, vasara tomēr ir gadalaiks, kurš ir jāizbauda uz visiem simt procentiem. Tādēļ esam sagatavojuši nelielu veselīgu paradumu ceļvedi, kas palīdzēs justies un izskatīties tā, kā vasarā ir jājūtas un jāizskatās - starojoši!

Redakcijas komentārs: Zviedrijā maskas nav obligātas, pat nav rekomendētas, bet Zviedrija ir viena no Pasaules veiksmīgākajām valstīm cīņā ar COVID19, un ļoti ticams, ka tā būs starp pirmajām, kurā pandēmija beigsies un nebūs nekāda otrā, trešā un ceturtā viļņa.  Atšķirībā no Latvijas un Rietumeiropas, Zviedrijas valdība bauda iedzīvotāju uzticību, jo Zviedrijas valdība COVID19 saistībā pauž zinātnisku un pārbaudītu informāciju, ekspertu slēdzieni ir publiski un valsts izmanto matemātiskus modeļus dažādu situāciju analīzei un prognozēm (atšķirībā no Latvijas).

Vēl līdz 2020. gada janvāra beigām Latvijas Universitātē, sadarbībā ar uzņēmumu “Silv EXPO”, aktīvi norit pētījums “BerriesPro” ( “Vaccinium ģints ogu pārstrāde: “zaļās” tehnoloģijas un inovatīvi, farmakoloģiski raksturoti produkti biofarmācijai”), kura mērķis ir izstrādāt jaunus augu valsts produktu izmantošanas risinājumus.

A. Miķelsone

Mūsdienās cilvēki nevar iedomāties savu ikdienu bez datoriem un ar to saistītajiem uzdevumiem, mēs pavadām vairākas stundas dienā, turot rokā datora peli, tādā veidā noslogojot savas plaukstas saspringtā un nedabiskā pozā. Šīs piespiedu pozas sekas mēs pamanām tikai tad, kad jūtam sāpes un tirpšanu plaukstās un pirkstos. Ir dažādi profilaktiski paņēmieni, lai mazinātu iespēju pārslogot savas plaukstu pamata locītavas, strādājot ar datoru, bet ko darīt, kad mums jau sāp un šīs sāpes nopietni ietekmē ikdienu un dzīves kvalitāti?

Kārlis Auce

Tas nav jaunums, ka cilvēks jau sen vairs nedzīvo tādos apstākļos, kādiem viņa ķermenis tika ‘radīts’. Diēta, gulēšanas režīms, sociālie un fiziskie ieradumi ir mainījušies. Viena no lietām, kas mainījusies ir tas, kā un no kā mēs dabūjam D vitamīnu.

Uzskata, ka mūsu senči, kas dzīvoja pirms vairākiem desmitiem tūkstošu gadu, kaili un bez aizspriedumiem, dienā no saules stariem saņēma apmēram 10’000 IU (starptautiskā mērvienība, 1 IU = 25 ng) D vitamīna. Mūsu senči attīstījās šādā vidē, kur D vitamīns tika uzņemts regulāri, tomēr dažādu vēsturisku iemeslu dēļ mēs esam nokļuvuši situācijā, kur lielākā daļa pasaules cilvēku ir apģērbti, daudz laika pavada dažādās telpās, un daļa vispār dzīvo planētas nostūros, kur saule iespīd padsmit stundas mēnesī. Tā nu ir sagadījies, ka latvieši pieder pie visām trim augšup minētajām kategorijām.