Rūpes par ādas veselību ir tikpat svarīgas kā citas pārbaudes, kuras jāveic regulāri, piemēram, asins analīzes, redzes pārbaude, plaušu rentgens. Āda ir cilvēka lielākais orgāns, kura uzdevums ir sargāt no apkārtējās vides ietekmes. Tā rezultātā uz ādu iedarbojas dažādi faktori, kas var ietekmēt tās stāvokli. Ādas veselības kontekstā ļoti nozīmīgas ir dzimumzīmes un citi veidojumi. To stāvoklim īpaši jāseko līdzi. Vēlams regulāri veikt dzimumzīmju pārbaudes gan mājas apstākļos, gan pie ādas ārsta – dermatologa.

Precīza personas temperatūras nolasīšana ir būtisks līdzeklis, lai novērtētu slimības. Šai funkcijai lieliski noder termometrs, ja zināt, kā ar to pareizi rīkoties. Jūs noteikti varat uzzināt kaut ko jaunu par termometru, turpinot lasīt tālāk.

Ķermeņa temperatūras pārbaude ar termometru ir vienkāršs veids, kā noskaidrot, vai ir drudzis. Drudzi, kas ir ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, parasti izraisa infekcija. Lai gan drudzis noteikti nav patīkams, tā ir zīme, ka organisms cīnās pret infekciju.

Galvassāpes ir izplatītas, tās ikdienā piemeklē daudzus un var sākties jebkurā mirklī. Tās var būt vienkārši neērtas un arī pavisam nepanesamas, un pat izraisīt sliktu dūšu. Šeit ir 10 efektīvi līdzekļi, lai atbrīvotos no galvassāpēm.

Tuvojoties vasarai, vienlaikus ir jūtams gan patīkams saviļņojums, gan neliels uztraukums. Kādam tie ir kreņķi par formas atgūšanu, bet kādam citam raizes sagādā nepabeigtā vasarnīca. Lai arī kas tas būtu, vasara tomēr ir gadalaiks, kurš ir jāizbauda uz visiem simt procentiem. Tādēļ esam sagatavojuši nelielu veselīgu paradumu ceļvedi, kas palīdzēs justies un izskatīties tā, kā vasarā ir jājūtas un jāizskatās - starojoši!

Redakcijas komentārs: Zviedrijā maskas nav obligātas, pat nav rekomendētas, bet Zviedrija ir viena no Pasaules veiksmīgākajām valstīm cīņā ar COVID19, un ļoti ticams, ka tā būs starp pirmajām, kurā pandēmija beigsies un nebūs nekāda otrā, trešā un ceturtā viļņa.  Atšķirībā no Latvijas un Rietumeiropas, Zviedrijas valdība bauda iedzīvotāju uzticību, jo Zviedrijas valdība COVID19 saistībā pauž zinātnisku un pārbaudītu informāciju, ekspertu slēdzieni ir publiski un valsts izmanto matemātiskus modeļus dažādu situāciju analīzei un prognozēm (atšķirībā no Latvijas).

Vēl līdz 2020. gada janvāra beigām Latvijas Universitātē, sadarbībā ar uzņēmumu “Silv EXPO”, aktīvi norit pētījums “BerriesPro” ( “Vaccinium ģints ogu pārstrāde: “zaļās” tehnoloģijas un inovatīvi, farmakoloģiski raksturoti produkti biofarmācijai”), kura mērķis ir izstrādāt jaunus augu valsts produktu izmantošanas risinājumus.

A. Miķelsone

Mūsdienās cilvēki nevar iedomāties savu ikdienu bez datoriem un ar to saistītajiem uzdevumiem, mēs pavadām vairākas stundas dienā, turot rokā datora peli, tādā veidā noslogojot savas plaukstas saspringtā un nedabiskā pozā. Šīs piespiedu pozas sekas mēs pamanām tikai tad, kad jūtam sāpes un tirpšanu plaukstās un pirkstos. Ir dažādi profilaktiski paņēmieni, lai mazinātu iespēju pārslogot savas plaukstu pamata locītavas, strādājot ar datoru, bet ko darīt, kad mums jau sāp un šīs sāpes nopietni ietekmē ikdienu un dzīves kvalitāti?

Kārlis Auce

Tas nav jaunums, ka cilvēks jau sen vairs nedzīvo tādos apstākļos, kādiem viņa ķermenis tika ‘radīts’. Diēta, gulēšanas režīms, sociālie un fiziskie ieradumi ir mainījušies. Viena no lietām, kas mainījusies ir tas, kā un no kā mēs dabūjam D vitamīnu.

Uzskata, ka mūsu senči, kas dzīvoja pirms vairākiem desmitiem tūkstošu gadu, kaili un bez aizspriedumiem, dienā no saules stariem saņēma apmēram 10’000 IU (starptautiskā mērvienība, 1 IU = 25 ng) D vitamīna. Mūsu senči attīstījās šādā vidē, kur D vitamīns tika uzņemts regulāri, tomēr dažādu vēsturisku iemeslu dēļ mēs esam nokļuvuši situācijā, kur lielākā daļa pasaules cilvēku ir apģērbti, daudz laika pavada dažādās telpās, un daļa vispār dzīvo planētas nostūros, kur saule iespīd padsmit stundas mēnesī. Tā nu ir sagadījies, ka latvieši pieder pie visām trim augšup minētajām kategorijām.

Laima Šeniņa

Lai gan mazas un grūti saredzamas, blusas, laikus neiznīcinātas, nemanot var kļūt par ļaunāko ienaidnieku, izraisot ne vien niezi un alerģiju, bet arī dažādas slimības gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Taču, kā jārīkojas, lai pamanītu blusu invāziju laikus likvidētu? Konsultē “A Aptieka 45” farmaceite Sandra Spulle. 

“Vasaras otrā puse un rudens sākums ik gadu kļūst par posmu, kad blusu izplatība kļūst īpaši jūtama. Par kukaiņu perēkļiem visbiežāk kļūst daudzdzīvokļu namu pagalmi, pagrabi un piemājas teritorijas, kuriem ejot cauri, blusas var viegli uzlekt uz apģērba vai apmatojuma un tikt ienestas savā dzīvojamajā telpā,” skaidro farmaceite.

Igors Pļava

Atvaļinājums ir īstais laiks, lai parūpētos par savu veselību un pašsajūtu. Ne vienmēr ir nepieciešamas zāles vai specifiskas medicīniskas manipulācijas. Iespējams, kādu ilgāk novārtā atstātu kaiti vai pavisam jaunu likstu ir iespējams atrisināt, izmantojot fizioterapiju vai tā var ieņemt ļoti būtisku un efektīvu lomu kopējā ārstniecības plānā.