Redakcijas komentārs: Zviedrijā maskas nav obligātas, pat nav rekomendētas, bet Zviedrija ir viena no Pasaules veiksmīgākajām valstīm cīņā ar COVID19, un ļoti ticams, ka tā būs starp pirmajām, kurā pandēmija beigsies un nebūs nekāda otrā, trešā un ceturtā viļņa.  Atšķirībā no Latvijas un Rietumeiropas, Zviedrijas valdība bauda iedzīvotāju uzticību, jo Zviedrijas valdība COVID19 saistībā pauž zinātnisku un pārbaudītu informāciju, ekspertu slēdzieni ir publiski un valsts izmanto matemātiskus modeļus dažādu situāciju analīzei un prognozēm (atšķirībā no Latvijas).

Vēl līdz 2020. gada janvāra beigām Latvijas Universitātē, sadarbībā ar uzņēmumu “Silv EXPO”, aktīvi norit pētījums “BerriesPro” ( “Vaccinium ģints ogu pārstrāde: “zaļās” tehnoloģijas un inovatīvi, farmakoloģiski raksturoti produkti biofarmācijai”), kura mērķis ir izstrādāt jaunus augu valsts produktu izmantošanas risinājumus.

A. Miķelsone

Mūsdienās cilvēki nevar iedomāties savu ikdienu bez datoriem un ar to saistītajiem uzdevumiem, mēs pavadām vairākas stundas dienā, turot rokā datora peli, tādā veidā noslogojot savas plaukstas saspringtā un nedabiskā pozā. Šīs piespiedu pozas sekas mēs pamanām tikai tad, kad jūtam sāpes un tirpšanu plaukstās un pirkstos. Ir dažādi profilaktiski paņēmieni, lai mazinātu iespēju pārslogot savas plaukstu pamata locītavas, strādājot ar datoru, bet ko darīt, kad mums jau sāp un šīs sāpes nopietni ietekmē ikdienu un dzīves kvalitāti?

Kārlis Auce

Tas nav jaunums, ka cilvēks jau sen vairs nedzīvo tādos apstākļos, kādiem viņa ķermenis tika ‘radīts’. Diēta, gulēšanas režīms, sociālie un fiziskie ieradumi ir mainījušies. Viena no lietām, kas mainījusies ir tas, kā un no kā mēs dabūjam D vitamīnu.

Uzskata, ka mūsu senči, kas dzīvoja pirms vairākiem desmitiem tūkstošu gadu, kaili un bez aizspriedumiem, dienā no saules stariem saņēma apmēram 10’000 IU (starptautiskā mērvienība, 1 IU = 25 ng) D vitamīna. Mūsu senči attīstījās šādā vidē, kur D vitamīns tika uzņemts regulāri, tomēr dažādu vēsturisku iemeslu dēļ mēs esam nokļuvuši situācijā, kur lielākā daļa pasaules cilvēku ir apģērbti, daudz laika pavada dažādās telpās, un daļa vispār dzīvo planētas nostūros, kur saule iespīd padsmit stundas mēnesī. Tā nu ir sagadījies, ka latvieši pieder pie visām trim augšup minētajām kategorijām.

Laima Šeniņa

Lai gan mazas un grūti saredzamas, blusas, laikus neiznīcinātas, nemanot var kļūt par ļaunāko ienaidnieku, izraisot ne vien niezi un alerģiju, bet arī dažādas slimības gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Taču, kā jārīkojas, lai pamanītu blusu invāziju laikus likvidētu? Konsultē “A Aptieka 45” farmaceite Sandra Spulle. 

“Vasaras otrā puse un rudens sākums ik gadu kļūst par posmu, kad blusu izplatība kļūst īpaši jūtama. Par kukaiņu perēkļiem visbiežāk kļūst daudzdzīvokļu namu pagalmi, pagrabi un piemājas teritorijas, kuriem ejot cauri, blusas var viegli uzlekt uz apģērba vai apmatojuma un tikt ienestas savā dzīvojamajā telpā,” skaidro farmaceite.

Igors Pļava

Atvaļinājums ir īstais laiks, lai parūpētos par savu veselību un pašsajūtu. Ne vienmēr ir nepieciešamas zāles vai specifiskas medicīniskas manipulācijas. Iespējams, kādu ilgāk novārtā atstātu kaiti vai pavisam jaunu likstu ir iespējams atrisināt, izmantojot fizioterapiju vai tā var ieņemt ļoti būtisku un efektīvu lomu kopējā ārstniecības plānā.

Igors Pļava

Statistikas dati ir nepielūdzami un skarbi – sirds un asinsvadu slimības ir vadošais nāves iemesls pasaulē un tās sastāda apmēram 30% no visiem nāves gadījumiem. Lai gan mūsdienu medicīna, laicīgi atklājot, var būtiski uzlabot dzīves apstākļus un kvalitāti pacientiem, kam konstatēta onkoloģiska saslimšana, to nevar teikt par sekām, kas rodas no pēkšņa insulta. Nevērīgā attieksme pret riska faktoriem un veselīga dzīvesveida neievērošana, kas provocē potenciālu saslimšanu, ir priekšvēstnesis tam, ka Latvijā nemazinās mirstība no sirds un asinsvadu slimībām.

Augusts Pļava

Uzreiz jāteic, ka atbildi uz šo jautājumu var sniegt vienīgi ārsts. Nav tādu nepārprotamu kritēriju, kas ļautu cilvēkam pašam noteikt sev šo diagnozi, tāpēc jebkurš diskomforts, kas saistītas ar anālās atveres apvidu, ir pamats, lai apmeklētu ārstu. Uz jautājumiem atbild medicīnas zinātņu doktors, docents, ķirurgs koloproktologs Aigars Martinsons.

Nataļja Plitkeviča (Наталья Плыткевич)

19. gadsimta vācu priesteris Sebastians Kneips - pasaulslavens kļuvis, pētot ūdens iedarbību uz cilvēka organismu. Viņš ir izstrādājis sistēmu, kas balstās uz pieciem pamatprincipiem: hidroterapija, fitoterapija, kustība, veselīgs uzturs un harmonija.

“Kneipa dārzs” – balneoloģiskā kūrorta Birštona viena no galvenajām atrakcijām, to var izmantot gan vietējie iedzīvotāji, gan arī pilsētas viesi. Eiropas sniegtais atbalsts un pilsētas pašvaldības iniciatīva ir uzdāvinājusi pilsētai brīnišķīgu iespēju baudīt veselību tik ļolti uzlabojošo procedūru.

Vai vēnu problēmas, medicīniskas un kosmētiskas, var risināt vasarā? Vēl pirms dažiem gadiem valdīja uzskats, ka jāgaida līdz rudenim, ja vien nav runa par akūtu situāciju. Šobrīd Dr. Mauriņa Vēnu klīnika aicina pacientus droši nākt ārstēties arī vasarā, jo mūsdienu tehnoloģijas arvien biežāk ļauj efektīvi palīdzēt neatkarīgi no gadalaika, turklāt jebkura vēnu lāzeroperācija jūlijā tiek veikta ar 25%  atlaidi, un kosmētiskos nolūkos novērst traucējošo virspusējo vēniņu tīklojumu, izmantojot ClaCS metodi.