Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Investorus satrauc Pabrika un Aizsardzības Ministrijas nespēja veidot Latvijas aizsardzības industriju.

Investoru un mazākuma akcionāru biedrība (IMAB)

Eiropas investoru un finanšu pakalpojumu lietotāju federācijas BETTER FINANCE biedrs

 

Aizsardzības industrija ir būtiska valsts ekonomikas un vēl vairāk – arī valsts drošības sastāvdaļa.  Tāpēc Investoru un Mazākuma Akcionāru biedrību  (IMAB) un investorus satrauc tas, ka Latvijas aizsardzības ministrija, kura jau gandrīz 4 gadus ir Attīstībai/Par un tās ministra Arta Pabrika pārziņā, nav spējusi izveidot vērā ņemamu Latvijas aizsardzības industriju.

Pārsvarā aizsardzības un militārā ražošanā ir bijuši kaut kādi Pabrika inspirēti (un varbūt arī koordinēti) jocīgi projekti ar lielu iztērēto naudu, bet bez skaidriem rezultātiem.

Ja Kazahstāna nesen bija spējīga viena gada laikā no nekā uzsākt bruņumašīnu ražošanu ar kapacitāti  vairāk nekā 100 vienības gadā un pēc tam panākt vērā ņemamu eksportu, tad viens no Pabrika administrācijas kultivētajiem projektiem ražot bruņu mašīnas Latvija kopā ar somu-norvēģu  uzņēmumu Patria (Somijas valsts un Kongsberg Defense & Aerospace AS, kam pieder nedaudz mazāk kā 50%) pagaidām ir apguvis vairāk nekā 10 miljonus EUR, bet bez kādiem skaidriem rezultātiem. Viens no rezultātiem konkrētu bruņumašīnu vietā bija Pabrika publiskie solījumi, ka pa Latviju kaut kad nākotnē ripos Latvijā ražotas ar senlatvju zīmēm rotātas bruņu mašīnas. No šī solījuma liekas, ka pagaidām ir izpildīti tikai senlatvju raksti, bet reāla bruņu mašīnu ražošana nenotiek.  Pabrika vadītās aizsardzības ministrijas mazspēju un nekompetenci, bet varbūt arī ļaunus nodomus, šajā jomā labi raksturo tas, ka iepirkumu uzraudzības birojs 2019. gadā atcēla pirmo bruņu mašīnu iepirkuma konkursa rezultātus. Ja bez jauniem vilcieniem kādu laiku var iztikt, tad šāds, ļauniem nodomiem vai nemākulīgi novadīts bruņu tehnikas iepirkumu konkurss šī brīža situācijā ir reāls apdraudējums Latvijas drošībai, par kuru bez šaubām ir atbildīgs ministrijas galvenais ierēdnis – ministrs.

Varam aplūkot citu bruņotiem spēkiem ļoti svarīgu jomu – munīcijas ražošanu. Jau kopš 2018. un 2019. gada bija lasāmi dažādi mūsu ministra un citu saistīto personu apgalvojumi, ka Latvijā tiks stratēģiski attīstīta munīcijas ražošana. Cita starpā tika minēts arī uzņēmums Vairogs (laikam jau Vairog EU SIA), kurš veidošot ražotni un ražošot, protams, vispirms dāsni saņemot ĀM dalītos līdzekļus. No publiski pieejamās informācijas nav zināms, ka tagad, kad iet uz beigām jau 2022. gads, Latvijā būtu saražots un Latvijas armijai piegādāts, kāds būtisks daudzums Latvijā ražotas munīcijas. Tāpat nav publiski pieejamu ziņu kā izlietoti apmēram 10 miljoni aizsardzības ministrijas šajā virzienā iztērēto EUR. Šķiet arī šeit pamazām demonstrējas aizsardzības ministra un partijas Attīstībai/Par nespēja veikt reālu darbu nacionālās aizsardzības industrijas veidošanā.

No valsts drošības viedokļa tas ir svarīgi vai militārais aprīkojums un militārā tehnika tiek ražoti Latvijā. No ekonomikas un aizsardzības rūpniecības viedokļa ir nozīmīgi, lai veicot militāros iepirkumus, tiktu nodrošināti arī atbilstoši pasūtījumi Latvijas industrijai, notiktu zināšanu, know-how un intelektuālo īpašumtiesību pārnese uz Latvijas uzņēmumiem, lai tādejādi veidotu kritisko masu šajā mūsu valstij svarīgajā nozarē. Vai tas pēdējo 4 gadu laikā ir noticis? Šķiet, ka nē.

Varētu būt, ka nacionāliem uzņēmumiem piedalīties aizsardzības nozares konsorcijos ar vadošiem rietumvalstu partneriem traucē kapitāla trūkums, jo kopuzņēmuma izveidošanai būtu vajadzīgi daudzi desmiti miljoni vai pat simti miljonu EUR. Valstī, kur normāli tiek pārvaldīti un uzturēti finanšu tirgi, tā nebūtu problēma, tajos varētu atrast investorus, kuri būtu gatavi uzticēt savus līdzekļus, lai piedalītos kā akcionāri šādā uzņēmumā. Latvijā, kur ar FKTK padomes locekļa Ģirta Rūdes aktīvu atbalstu visu acu priekšā notika biržas visnozīmīgākā uzņēmuma, lielākā farmācijas uzņēmuma Baltijā,  akcionāru apmānīšana un akciju izkrāpšana, finanšu ministram Reiram uz to mierīgi noskatoties, vai pat, kā domā daudzi akcionāri, to aktīvi atbalstot. Saprotams, ka pēc šādiem notikumiem investoru ticība tam, ka viņu ieguldījumi un intereses Latvijā tiks aizsargāti, ir ļoti zema. Latvijā biržas apgrozījums uz vienu iedzīvotāju ir tālu pēdējā vietā Eiropas Savienībā, tas ir apmēram 10 reizes mazāks nekā abās mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Tāda pati atpalicība ir vērojama arī sākotnējos publiskajos piedāvājumos (IPO – Initial Public Offering) Latvijā. Tas skaidrojams ar to, ka mazākuma akcionāru tiesības Latvijā tiek sistemātiski ignorētas un pārkāptas. Runā, ka mūsu finanšu ministrs Reirs un kriminālvajāšanai nodotais Saeimas budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (Attīstībai/Par) paši personiski ir pūlējušies, lai mazākuma akcionāriem nebūtu tiesības pārsūdzēt tiesā FKTK lēmumus.

Sekas šai sistemātiskai mazākuma akcionāru tiesību aizskaršanai ir tādas, ka mūsu akcionāri un investori labāk izvēlas ieguldīt Vācijas, ASV vai citu valstu aizsardzības uzņēmumu akcijās, bet nevis veikt investīcijas topošos aizsardzības jomas uzņēmumos Latvijā. Tādejādi ir būtiski apgrūtināta militārās jomas uzņēmumu iespējas piesaistīt kapitālu, bremzējas to attīstības iespējas Latvijā, jo atliek cerēt tikai uz banku aizdevumiem, kurus šajā jomā bankas piešķir ļoti nelabprāt.

Ir dažas jomas, kur Pabrika vadītā aizsardzības ministrija ir tērējusies dāsni – kā piemēram portāla sargs.lv izveidē. Ieguldījumos uz vienu lasītāju šis Pabrika pašslavināšanās portāls varētu droši sacensties par pirmo vietu valstī (jo to gandrīz neviens nelasa, bet līdzekļi tiek tērēti prāvi).  Ministrs var, protams, medijos un paša portālā plaši izrunāties par zemessardzes nozīmīgumu, vajadzību pēc lielāka zemessargu skaita,  un vajadzību pēc vispārējās karaklausības, bet praktiskie darbi parāda mūsu aizsardzības ministrijas negatavību reālam palielinājumam, jo tam nav sagatavots pietiekams un reāls, materiāls segums.  Nav vajadzīgais instruktoru skaits, lai varētu veikt jēdzīgu apmācību, nav aprīkojuma, nav moderna un atbilstoša bruņojuma, tai skaitā smagā bruņojuma.  Mūsu ieskatā veikt vienkāršu karavīru un zemessargu skaita palielināšanu bez atbilstošas materiālās bāzes veidošanas, lai tos varētu padarīt par efektīvu kaujas spēku, kas spētu stāties pretī mūsu galvenajam apdraudējumam no Austrumiem, ir demagoģija ar kuru tiek mēģināts aizstāt sistemātisku darbu materiāli tehniskās bāzes un nacionālās aizsardzības industrijas veidošanā.

IMAB aicina nākamo finanšu ministru būtiski stiprināt mazākuma akcionāru un investoru tiesību aizsardzību Latvijā un nākamo aizsardzības ministru veidot reālu ceļa karti kā Latvijā publiski kotēti uzņēmumi varētu attīstīties un piedalīties ražošanā Latvijas Armijas vajadzībām un attīstīties gan NATO gan citos eksporta virzienos. IMAB ieskatā šim attīstības ceļam būtu jānomaina līdzšinējā Attīstībai/Par kultivētā sistēma ar šauru ministram pietuvinātu personu loku, kas aizslepenotos apstākļos saņem lielus maksājumus. Uz to arī aicinām nākamos ministrus.

Follow veselslv on Twitter

 



 

 

Citi piedāvājumi