Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Sapropelis – kas tas ir?

Agnese Miķesone

Sapropeli jau kopš seniem laikiem izmanto ārstniecībā un tas ir  plaši izmantojams dažādās veselības nozarēs. Šo interesanto dabas materiālu var atrast Eiropas un Āzijas klimatiskajā zonā, kā arī Latvijas ūdenstilpnēs ir atrodamas sapropeļa atradnes. Lai uzzinātu vairāk par šo daudzfunkcionālo materiālu, mēs vērsāmies pie RSU pētnieku grupas, kura projekta "Medicīnā izmantojamo dūņu īpašību izpēte un rūpnieciskās ieguves metodoloģijas izstrāde", Nr. Nr.1.1.1.1/16/A/165 ietvaros veic Latvijas sapropeļa ieguves un tā ārstniecisko īpašību izpēti.


Šoreiz, lai uzzinātu vairāk, uzrunājām RSU pētnieci Dr Inesi Martinsoni kura pastāstīja, ka sapropelis ir daudzfunkcionāls un plaši izmantojams materiāls ārstniecībā, un tiek uzskatīts, ka tas noder limfas un asinsrites uzlabošanai, asinsvadu stiprināšanai, ādas struktūras uzlabošanai, celulīta un zemādas tauku slāņa samazināšanai. Tam piemīt izteikta antibakteriāla darbība, tas bagātina organismu ar kalciju, magniju, bromu, jodu, kāliju, aminoskābēm. Sapropelim piemīt antioksidējoša iedarbība, kas uzlabo ādas struktūru, izlīdzina grumbas un novērš jaunu grumbu rašanos, noņem tūsku, stiprina nagus un matus, normalizē tauku dziedzeru sekrēciju, palīdz matu izkrišanas gadījumos. Sapropeļa ārstnieciskais efekts palīdz atjaunot imunitāti, saglabāt šūnu struktūru dažādu ādas slimību gadījumos - dermatīta, seborejas, piņņu, un citu izsitumu un pie citām ādas saslimšanām. Tomēr, mūsdienās sapropeļa preparāti visplašāk tiek pielietoti balneoterapijā un kosmetoloģijā, īpaši hronisku vai ieilgušu slimību ārstēšanā.

Vissvairāk sapropelis ir sastopams tieši Eiropās un Āzijas klimatiskajās zonās, kur ir notikusi tā veidošanās un akumulācija. Taču precīzu datu nav, jo  sapropeļa izplatība pasaulē ir pētīta diezgan nevienmērīgi, pamatā pētīšanai pievēršoties pārsvarā sālsūdens baseinos atrastajam sapropelim. Sapropelis ir atrodams Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā, Mongolijā, Vācija, Polijā, Čehijā, Rumānijā, Igaunijā, Francijā, Skandināvijā, kā arī Ziemeļamerikā.

Sapropelis ir smalkas struktūras dūņu nogulumi ezeros. To veido organiskās vielas, minerālās sastāvdaļas un sapropeļa sastāvā esošie dzīvie organismi. Sapropelis ir pastveidīga masa gaiši pelēkā, rozā, brūnā, brūnganā olīvu vai gandrīz melnā krāsā. Sapropeļa atradnes purvos un ezeros radās tikai pēc ledāja atkāpšanās, kas Baltijas valstīs notika pirms 12 – 15 tūkstošiem gadu.  Ārstnieciskās dūņas veidojas holocēna nogulumu sarežģītu bioloģisko pārvērtību rezultātā. Ārstniecisko dūņu sastāvs ir atkarīgs no to ieguves vietas - saldūdens, sālsūdens baseiniem vai termālajiem avotiem. Dūnas klasificē: neorganisko nogulumu dūņās, upju un ezeru dūņas, organiskās nogulumu dūņas, saldūdens un sālsūdens ezeru dūņas, kūdras dūņas, jaukta sastāva dūņas, vulkānu dūņas un mākslīgās dūņas.

Sapropeļa dūņu lietderīgumu nosaka to sastāvs un fizikāli mehāniskās īpašības. Sapropeļa daudzfunkcionālo ietekmi uz visu organismu var skaidrot ar tā sarežģīto ķīmisko un bioloģisko struktūru. Sapropeļa bioloģisko aktivitāti nosaka tā sastāvā esošās humīnskābes, fulvoskābes un himatomelānskābes, dažādi vitamīni un mikroorganismi, kas izdala antibiotikas.

Arī Latvijas teritorijā ir iespējams atrast saldūdens baseinu sapropeli, jo Latvijā ezeri aizņem apmēram 1.5 % no Latvijas teritorijas. Lielākajā daļā Latvijas ezeru ir sastopams sapropelis, arī daudzos purvos zem kūdras slāņa tas ir atrodams. Lielākie šī derīgā izrakteņa krājumi - apmēram 300 milj. m3, pārsvarā atrodas Latgales rajonos: Rēzeknē, Preiļos, un Daugavpilī. Citas sapropeļa atradnes ir arī atrodamas Krāslavas un Ludzas rajonos. Lai labāk izpētītu Latvijas sapropeļa pielietošanas iespējas, RSU pētnieki ir uzsākuši 3 gadus ilgu pētījumu, kura laikā pārbaudīs no 25 dažādām Latvijas vietām iegūtu sapropeļa paraugus, un izpētīs to īpašības, sastāvu, glabāšanas iespējas un ārstniecisko iedarbību. Ar nepacietību turpināsim gaidīt pētījuma noslēgumu, lai varētu informēt interesentus par to, kas jauns ir atklāts par mūsu, Latvijas, sapropeli.

Attēls 1. RSU pētniece laboratorijā demonstrē iegūto sapropeļa paraugu. Paraugs ir konteinerā kā iegūts no Latgales ezera un nav vēl atvērts.

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter



 


 


 


 

 

Citi piedāvājumi