Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Pētījumi ļauj uzlabot vēnu ārstēšanu


 

 

Rīga, Kokneses pr.18a,
Tel.nr. 67374747; 67374744

 

Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā, sākot no septembra, tiek ieviests pilnīgi jauns, uz zinātnisko pētījumu rezultātiem balstīts vēnu ārstēšanas koncepts. Kāda ir tā būtība un ko jaunievedums dos pacientiem? Atbild klīnikas vadītājs, ķirurgs flebologs Uldis Mauriņš.

 

Tie, kuri seko vēnu ārstēšanas un Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas aktualitātēm, jau zina, ka viens no jūsu pētījumiem saistīts ar visjaunākās paaudzes tehnoloģiju izmantošanu vēnu lāzeroperācijās. Kādi ir jūsu secinājumi?

Pētījuma ietvaros izmantojām starptautiski atzītās vācu firmas Biolitec lāzersistēmas ar visjaunākās paaudzes lāzervadiem, kas ļauj veikt vēnu operācijas minimāli traumatiskā un nesāpīgā veidā. Slēdzot stumbra vēnu, ārstēšana ilgst vidēji 15 minūtes, tā ir labi panesama, pacients pavada klīnikā aptuveni stundu un pēc tam var atgriezties pie savām ikdienas aktivitātēm. Jaunā tehnoloģija paver jaunas iespējas un pilnīgi izmaina mūsu ārstēšanas taktiku. Rezultāti ir lieliski: vērtējot desmit ballu skalā, sāpju līmenis pēc operācijas pacientiem ir 0,5 – 0,7. Tas nozīmē, ka cilvēks kaut ko jūt, bet tās nav sāpes, nav vajadzīgas pretsāpju zāles, tajā pašā dienā viņš var normāli staigāt un nodarboties ar savām ikdienas aktivitātēm, bet nākamajā dienā – atgriezties darbā. Tas vedināja uz domu, ka pēc šādas operācijas, iespējams, nav obligāti vajadzīga kompresijas terapija.

Kā jūs to pārbaudījāt?

Pacientus, kuriem pētījuma ietvaros veicām lāzeroperācijas, pēc nejaušas atlases kritērijiem sadalījām trīs grupās: viena grupa pēc vēnu operācijas valkāja kompresijas zeķes četras nedēļas, kā tas līdz šim bija parasti; otra grupa valkāja kompresijas zeķes tikai vienu nedēļu, bet trešā tās nevalkāja nemaz. Un izrādījās, ka starp šīm grupām nav nekādas atšķirības – rezultāti ir vienlīdz labi. Līdz ar to, izmantojot šo jauno tehnoloģiju, pacientam nav obligāti jāvalkā kompresijas zeķes, kuras daļa cilvēku uzskata par apgrūtinošām. Tagad tā ir paša pacienta izvēle.

 

Parasti uz kājām ir redzami tieši paplašinātie vēnu atzarojumi, kas parādās zemādā, nevis slimā vēna, kas atrodas audos 2 – 3 cm dziļumā. Šie paplašinātie vēnu zari ir tik izteikti tieši tāpēc, ka vēna dziļāk ir slima. Veicot pētījumu, mēs šos vēnu atzarojumus pēc operācijās atstājām neskartus, lai noskaidrotu, cik lielā mērā tie reducējas četru nedēļu laikā. Interesanti, ka apmēram 80% pacientu pēc šī mēneša atzina, ka nekas tālāk nav jādara, viņi bija apmierināti ar rezultātu, jo, likvidējot slimo vēnu dziļāk audos, šie atzarojumi samazinājās tik tālu, ka vairs neradīja nekādas problēmas, kājas vairs nesāpēja un nepietūka, gaita atguva vieglumu, bija samazinājušās ādas izmaiņas.

Vai arī šeit visās grupās rezultāti bija vienādi?

Tie bija samērā līdzīgi, kompresijas zeķu valkātājiem – tikai nedaudz labāki. Līdz ar to, iesakot šādu operāciju, mēs tagad piedāvājam pacientiem jaunu variantu – kad pēc operācijas paplašinātos vēnu zarus neaizskaram, bet ļaujam tiem reducēties dabiskā ceļā un pēc tam kopīgi izvērtējam, vai ir nepieciešami vēl papildu pasākumi to ārstēšanai.

Bet kā ir tad, ja pacients negrib gaidīt?

Protams, ir pacienti, kuri atbrauc no tālienes un vēlas šo ārstēšanu veikt vienā piegājienā, lai kāja pēc 3 – 4 nedēļām izskatītos tā, it kā nekādu vēnu problēmu nebūtu bijis. Tad mēs varam kombinēt vēnu lāzeroperāciju ar paplašināto vēnu zaru izņemšanu miniflebektomijas tehnikā caur milimetru gariem griezieniņiem un pēc tam ir jāvalkā kompresijas zeķes. Taču, ja pacients dzīvo netālu un viņam šķiet svarīgi, lai operācija būtu pēc iespējas mazāk traumatiska un nesāpīga, bet nav tik būtiski iegūt ļoti skaistu rezultātu jau pēc dažām nedēļām, turklāt negribas valkāt kompresijas zeķes, tad viņš var izvēlēties šo jauno risinājumu. Latvijas pacienti parasti ir staigājuši ar paplašinātajiem vēnu atzarojumiem ļoti ilgu laiku, nereti pat 20 – 30 gadus, un ir ar mieru uz rezultātu pagaidīt kādu nedēļu ilgāk. Tad mēs varam sākotnēji slēgt vēnu, kas ir dziļāk audos, kādu laiku nogaidīt, lai redzētu, cik tālu reducējas paplašinātie atzarojumi, un tad lemt par turpmāko rīcību. Visbiežāk atzarojumi saplok apmēram par 50 – 60 procentiem un arī to daudzums samazinās. Pēc tam mēs varam likvidēt palikušos zarus, ja tas nepieciešams.

Kā tas tiek darīts?

Retākos gadījumos palikušie vēnu atzarojumi tiek izņemti ar miniflebektomijas metodi, bet parasti pietiek ar skleroterapiju: vēnā tiek ievadīts putu formas medikaments, kas rada asinsvada iekšējā slāņa bojājumu, lai pēc tam, saspiežot asinsvada sieniņas kopā, ļautu tām saaugt un izveidoties stabiliem rētaudiem. Tas dod iespēju vēl vairāk samazināt ar ārstēšanu saistīto traumatismu.

Kāpēc ir tik svarīgi traumatismu vēl papildus samazināt?

Vienmēr jāatceras, ka jebkura operācija ir saistīta ar zināmām iespējamām komplikācijām – gan nervu, gan limfvadu bojājumiem. Latvijā joprojām tiek veiktas ļoti traumatiskas vēnu operācijas un pēc tām pie mums vēršas pacienti, kuriem situācija ir kļuvusi vēl sliktāka – uz visu turpmāko dzīvi paliek būtiskas problēmas, kas saistītas nevis ar vēnu slimību, bet ar izdarītās operācijas traumatismu.

Vai, ieviešot inovācijas, šī ārstēšana ir kļuvusi dārgāka?

Gluži otrādi, tā pacientiem ir lētāka – sākot no 390 latiem. Šobrīd medicīna ir balstīta uz zināšanām un pētījumiem, turklāt mēs cenšamies nevis tikai pārņemt citu pieredzi, bet arī attīstīt ārstēšanu tālāk, balstoties uz savu pieredzi. Paradoksāli, bet, tieši krīze motivē meklēt veidus, kā pacientus ārstēt pēc iespējas kvalitatīvāk, atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, kuru izstrādē piedalos arī pats, līdz ar to man ir pieejama jaunākā starptautiskā informācija. Piemēram, Meksikā, kur esmu uzaicināts lasīt lekcijas Pueblas universitātē, situācija ir zināmā mērā līdzīga kā Latvijā: tur ir daudz trūcīgu cilvēku. Jādomā, kā mēs varam arī šādā krīzes situācijā ārstēt labi un par saprātīgām cenām. Reizēm cilvēki salīdzina mūsu cenas ar tām, kādas ir Vācijā un domā, ka te nekas labs nevar būt. Taču es pazīstu kolēģus, kuri strādā Vācijā, regulāri tur esmu un zinu, kāds ir līmenis. Mūsu klīnikā cenas nosaka tas, ka iepērkam tehnoloģijas tieši no ražotāja un veicam lielu darba apjomu, kas ļauj izmaksas ļoti precīzi kalkulēt un nodrošināt pacientus ar visjaunākajām un labākajām tehnoloģijām, kas šeit ir aprobētas un attīstītas.

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

 

 

Citi piedāvājumi