{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Omega 3 – nepieciešamā taukskābe, kuru vairs neuzņemam pietiekami.

Kārlis Auce

Lielāko daļu taukvielu ķermenis spēj saražot pats. Omega 3 taukskābe, diemžēl, ir izņēmums. Šo svarīgo taukskābi cilvēki var uzņemt no dažādiem ēdieniem: zivīm, aļģēm, linsēklām, riekstiem (it īpaši valriekstiem) un lapu dārzeņiem. Ir neskaitāmi iemesli, lai sāktu vērot savu ikdienas omega 3 patēriņu un, visticamāk, to palielināt.

Iespaids uz ķermeni

Kāpēc omega 3 taukskābe ir svarīga? Tā veido šūnu membrānu, ietekmē šūnu receptoru darbību, piedalās par asins sarecēšanu, artēriju saraušanos un atslābšanu un iekaisumu atbildīgo hormonu sintēzē. Tomēr visvairāk pētītā un pierādītā omega 3 ietekme ir uz sirdsdarbību. Šie tauki palīdz sirdij sisties vienā ritmā, nenovirzīties no tā, kas var izraisīt bīstamu sirds aritmiju. Kādā itāļu pētnieku vadītā pētījumā sirdstrieku pārdzīvojušai grupai katru dienu deva 1 gramu zivju eļļas trīs gadu garumā. Šīs grupas iespējamība dabūt atkārtotu sirdstrieku vai infarktu samazinājās, atšķirībā no kontrolgrupas, kurai deva placebo.

Tomēr visinteresantākais omega 3 iespaids ir uz smadzenēm, tā ir ļoti nozīmīga smadzeņu darbībā, neironu uzbūvē un funkcionēšanā. Ne velti dakteri iesaka cilvēkiem ar smadzeņu traumām sākot no viegla satricinājuma līdz komai uzņemt lielus daudzumus zivju eļļas, kas uzrāda lieliskus atveseļošanās rezultātus. Lielisks piemērs ir 2006. gadā Sago raktuvēs notikušais nelaimes gadījums, kur vienīgais izdzīvojošais strādnieks šķietami bija ieguvis neglābjamu smadzeņu traumu līdz vadošais ārsts iedomājās tam dot lielus daudzumus zivju eļļu kā pēdējo cerību. Velti teikt, ka strādnieks atguvās relatīvi ātri un viņa smadzenes turpināja funkcionēt (gandrīz) kā vienmēr. Omega 3 arī nodrošina neironu aizsardzību traumu gadījumā, tātad to var izmantot ne tikai lai atveseļotos, bet lai izvairītos no šādām traumām. Ir veikti arī daži pētījumi, kas norāda uz iespējamu sakarību starp omega 3 un depresiju, pētījumi gan ir daži un šajā laukā noteikti vajadzīgi vēl, bet iespējamā sakarība tikai liek vairāk meklēt produktus ar bagātīgu omega 3 saturu.

Tātad, kā iekļaut šo taukskābi ikdienas diētā? Būtu jāsāk lietot produkti, kuros atrodamas šīs omega 3 taukskābes. Tomēr tas nav tik vienkārši. Ir trīs galvenās omega 3 taukskābes: ALA, EPA un DHA, jeb alfalinolēnskābe, eikazopentaēnskābe un dokozaheksaēnskābe. EPA un DHA ir sastopami tikai zivīs un aļģēs, kā arī no tām veidotās eļļas kapsulās. Pārējie omega 3 saturošie (sauszemes) ēdieni satur ALA, ko ķermenis lielākoties izmanto kā enerģijas avotu, lai gan tas arī spēj mazās devās to pārveidot par EPA un DHA, kurus ķermenis izmanto kā būvmateriālus šūnu membrānai, sirdsdarbības uzlabošanai un citiem augšminētajiem labajiem darbiem. Tā kā lai izbaudītu pilnu omega 3 pozitīvo efektu gammu, ir jāuzņem visas trīs omega 3 taukskābes. Tāpēc veģetāriešiem un vegāniem būtu jāapsver omega 3 uztura bagātinātāju lietošana. 

Omega 3 un cilvēka evolūcija

Omega 3 taukskābes, konkrētāk, DHA arī ir spēlējušas lielu lomu jautājumā par cilvēku izcelsmes vietu. Kāds amerikāņu zinātnieks, veicot pētījumus Āfrikas zemienē (mūsdienu Čada, Sudāna, CĀR) pierādīja, ka šajā vietā cilvēka evolūcija nebija iespējama mazā DHA daudzuma dēļ, kas ir bijis svarīgs, lai spētu attīstīties lielas smadzenes. Tā vietā viņš norādīja uz Austrumāfriku, kuras tuvums jūrai pavēra iespēju mūsu senčiem patērēt vairāk DHA saturošus produktus, tādējādi sekmējot smadzeņu augšanu.

Omega 3 un omega 6 attiecības

Domājot par omega 3 uzņemšanu, noteikti nedrīkst aizmirst par omega 6, kas mūsdienu diētā sastopams ievērojami biežāk. Abas taukskābes izmanto vienu un to pašu metabolisko enzīmu signālmolekulu sintēzei, tātad pārlieku daudz uzņemot vienu, tiek traucēta otra iespēja iedarboties uz ķermeni. Zinātnieki lēš, ka mūsdienās omega 6 pret omega 3 proporcija vidējā cilvēka diētā ir apmēram 20:1 (par veselīgu tiek uzskatīts sākot no 4:1 līdz 1:1). Kāpēc tā? Šī problēma jau radās parādoties agrokultūrai, kad riekstu, ogu, augļu, medījuma vietā mēs sākām uzņemt vairāk graudus, piena produktus un mājdzivnieku gaļu. Bet pēdējos 100 gados līdz ar pārstrādātu ēdienu uzvaras gājienu, kuros bieži izmanto ar omega 6 bagātus produktus (saulespuķu, kukurūzas eļļa), šī proporcija ir kļuvusi daudz krasāka.

Ko mēs varam secināt? Mums visiem, ar retiem izņēmumiem, noteikti ir jāpalielina savs omega 3 patēriņš, lai nodrošinātu veselīgākas, smadzenes, sirdi un ķermeņa šūnas. Pirmais solis noteikti ir ēst mazāk pārstrādātas pārtikas, kas nav nekas jauns, otrais — izpētīt omega 3 saturošus ēdienus, vai uztura bagātinātājus. Lai gan omega 3 trūkums nav nekas dzīvībai bīstams, veselīgas smadzeņu šūnas, kas spēj labāk noturēties pret dažādiem stresiem, piemēram, novecošanu, noteikti noder katram cilvēkam.

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi