{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Matu izkrišana un atkāpšanās  

 Mati ir viena no lietām, kas pirmā iekrīt acīs satiekot cilvēku. Ir pieņemts uzskatīt, ka tikai sievietes uztraucās un rūpējās par saviem matiem, taču arī vīrieši to nereti dara, turklāt daudziem šie uztraukumi  sākas brīdī, kad jāsaprot, ka mati galvu grasās pamest. Diemžēl parasti matu pāragra atkāpšanās ir ieprogrammēta mūsu gēnos, taču bieži to var paātrināt pārlieks stress, slimības un neveselīgs uzturs vai dzīvesveids. Arī pārlieka matu mocīšana mēdz atstāt nelabvēlīgu iespaidu, piemēram, jaunieši, kas ir nēsājuši dredus, kas savulaik bija gana populāri, vēlāk var pāragri šķirties no matu rotas.

Iemesls var arī būt tik vienkāršs, kā pārlieku centīga mamma, kas meitai par ciešu pinusi bizes uz skolu, kā rezultātā vēlāk deniņu rajonā izstaipītās matu folikulas ātrāk beidz savu dzīvi. Jāsaka gan, ka to, cik lielā mērā, un vai vispār šāda problēma cilvēku piemeklēs, iepriekš nav iespējams pateikt, to iespējams tikai konstatēt, kad tas jau sācis notikt. Jāatzīmē, ka tā nav vecu cilvēku problēma, nedz arī skar tikai dažus nelaimīgos. Problēma ir visnotaļ izplatīta un parasti pēc palīdzības griežas cilvēki 25 līdz 35 gadu vecumā, jo vēlāk jau var nebūt, ko glābt.

Ja matu rota ir sākusi atkāpties un lēnām pazust, nav jākrīt izmisumā, ir vairākas lietas, ko iespējams darīt, lai matus glābtu. Pirmais un nopietnākais padoms, ja matu cirtas tiešām šķiet svarīgas, ir nemēģināt tikt galā vienīgi paša spēkiem, ieguldot naudu interneta reklāmās saskatītos brīnumlīdzekļos vai arī dažādos tautas līdzekļos. Pat ja vecmāmiņa ir gatava nozvērēties pie ceļmallapu novārījuma efektivitātes, vajag tam pieiet kritiski – arī, ja tas nekaitēs, tas diezgan droši arī nepalīdzēs, un katrs aizvadītais mēnesis atstāj mazāk matus, ko glābt. Tieši tāpēc vislabāk ir doties uz konsultāciju pie ārsta-trihologa. Vizītes laikā trihologs veiks izmeklēšanu un noteiks matu izkrišanas cēloni, kā arī ieteiks iespējamos risinājumus. Ja cēlonis nav slimība, kuras ārstēšana tad jau ir specifiska katrai slimībai, iespējamais risinājums var ietevert speciālu medicīnisko kosmētiku – šampūnus, maskas un tamlīdzīgi. Jāatzīmē, ka matu izkrišanas problēma ir ļoti izplatīta problēma, tāpēc arī līdzekļu ir vesela jūra, taču absolūtais vairums no viņiem labākajā gadījumā iespaidos vien jūsu maciņu, bet sliktākajā – traumēs jau tā zūdošās matu cirtas. Šī iemesla pēc svarīgi uzticēties trihologam, kurš varēs ieteikt jums tos nedaudzos līdzekļus, kas tik tiešām ir efektīvi un spēs glābt matus. Jānorāda, ka matu „glābšana” nav vienas reizes pasākums – šampūni un kosmētika lietojama tik ilgi, cik gribiet matus noturēt; pārstājot lietot, izkrišana, visticamāk, atsāksies.

Otrs no vēl palikušo matu glābšanas veidiem ir PRP (ang. – palatelet rich plasma)– ar trombocītiem bagātas plazmas - injekcijas. Šajā gadījumā tiek ņemtas paša pacienta asinis, kuras tālāk tiek centrifugētas, lai no tām iegūtu plazmu ar augstu trombocītu sastāvu. Iegūto plazmu injicē pacienta galvas ādā, kur tā stiprina matu folikulas un palīdz veidot jaunus asinsvadus. Principā ar šo metodi var atjaunot arī daļu jau izkritušo matu, jo mata folikula pirms nomirst pavisam, samērā ilgu laiku matu neražo, bet  ir tikai „aizmigusi”. PRP injekcijas var šo folikulu atmodināt un likt tai atkal audzēt matu, kas jau no šīs vietas bija izzudis. PRP injekcijas jāveic ciklos par 2 līdz 3 procedūrām, kas jāatkārto reizi gadā. Diemžēl dabu nepiemānīt, un pārtraucot procedūras, izkrišana atkal atsākas. Šī metode Latvijā nav visai populāra, un arī pasaulē nav tik daudz reklamēta, lai arī tās efektivitāte ir visai augsta. Viens no iemesliem ir tas, ka tā neprasa ne zāles, ne kosmētiku, ne kādu citu ķīmiju, vien pacienta paša asinis, tāpēc zāļu un kosmētikas ražotāji un tirgotāji nav ieinteresēti metodes popularizēešanā.

Jāatzīmē, ka metode ir zināma jau sen, un pirmie to sāka izmantot kosmetologi, lai likvidētu problēmas ādā, tai skaitā grumbas, pigmentu pēdas u.taml. Arī šajā nolūkā injekcijas turpina veiksmīgi izmantot.

Ja mati jau ir izkrituši tādā daudzumā, ka ar vienkāršu glābšanu nepietiek, ir iespējams veikt matu pārstādīšanu. Jāsāk ar to, ka mati netiek ņemti no cita cilvēka, bet gan tiek pārvietoti paša personīgie mati. Kā zināms mati pirmie pazūd no priekšas un galvas vidus, bet pakausī mēdz palikt līdz mūža galam, jo to folikulas nav uzņēmīgas pret izkrišanas faktoriem. Turklāt pakauša mati ir nedaudz resnāki un aug ciešāk, tāpēc daļu no tiem var izņemt, vizuāli neko nezaudējot. Šie izņemtie mati tiek pārstādīti trūkstošajās vietās, saglabājot savu „pakauša ilgmūžību” arī atrodoties citur.

 Šāda operācija ir ilga, jo matus pārstāda pa individuāliem graftiem – nelieliem divu vai trīs matu pušķīšiem, līdz ar to var aizņemt arī visu dienu. Tomēr operācija ir nesāpīga, to veic ar vietējo anestēziju, sēžot, tāpēc ir iespējams strādāt ar datoru, lasīt, skatīties televizoru vai kā citādi kavēt sev laiku.  Ja esat nolēmis izvēlēties matu pārstādīšanu, svarīgi izvēlēties tā saucamo manuālo FUE (eng. – folicular unit extraction), kas arī ir Eiropā vairāk izplatīta. Šajā gadījumā viss darbs ir absolūti manuāls, kur katrs grafts tiek izņemts individuāli un saudzīgi. Pieejamās mehāniskās FUE izmanto speciālus urbjveidīgus instrumentus, kas procesu paātrina un attiecīgi palētina, taču šādā veidā tiek bojāta āda, it īpaši donora zona – pakausis. Ja kādreiz atkārtoti nepieciešami mati, ko likt tukšajās vietās, to var vairs tur nebūt pietiekami.

Pēc šādas metodes iespējams pārstādīt arī uzacis un bārdu, turklāt par donoriem tiek izmantoti tie paši pakauša mati. Lai arī tas izklausās savādi, matu folikulas ar laiku „saprot”, kur atrodas un adaptējas, sākot audzēt nevis pakauša matu, bet uzacu vai bārdas rugāju.

Matu pārstādīšana praktiski neatstāj rētas, vien nelielus punktiņus, kurus zem matiem nevar redzēt, tomēr aptuveni nedēļu jaunie mati ir ļoti trausli – tiem nedrīkst pieskarties, jo tos vēljoprojām var nejauši izraut, un tad gan tie zaudēti neatgriezeniski. Ja šis posms veiksmīgi pārdzīvots, mati tuvākos mēnešos atsāk augt – pusgada laikā jau ap pusi matu ir atsākuši augt, bet pēc gada jau visi no pārstādītajiem matiem ir iedzīvojušies un atsākuši augšanu. Šis noteikti ir jāņem vērā, lai negaidītu, ka matu pārstādīšana ir kā dzīvas parūkas uzlikšana. Tas ir process, kas, kā pati izkrišana, ir samērā lēns, taču iegūtais rezultāts ir tā vērts!

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi