Līdzīgie raksti |
| Lai veicas eksāmenos un it visos pārbaudījumos |
|
Ilze Zonne Vai tas vispār ir iespējams – doties uz eksāmenu bez jebkāda satraukuma? Teorētiski – jā, bet praktiski, ja vien eksāmena rezultāts nav absolūti vienaldzīgs, tad kaut vai neliels satraukums tomēr ir. Izpētīts, ka zināma spriedzes deva pirms pārbaudījumiem nāk pat par labu, jo organisms „izsviež” asinīs papildus adrenalīnu, kas palīdz mobilizēties labāku rezultātu sasniegšanai. Galvenais nosacījums – lai saspringums un nervozitāte nepārsniegtu to līmeni, kad vairs nav iespējams sevi kontrolēt. Jo bagātāka eksāmenu un citu pārbaudījumu kārtošanas pieredze, jo labāk cilvēks zina, kā viņa organisms reaģē uz šo situāciju, kas palīdz un kas traucē gatavoties. Jauniešiem pieredze vēl nav liela, tāpēc ļoti labi, ja līdzās ir kāds, kurš atbalsta, nevis moralizē, un kurš var arī pamanīt brīdi, kad spriedze kļūst traucējoši liela. Kas liecina, ka spriedze ir par lielu: 1. Fiziskas pazīmes: slikts miegs vai pārmērīga miegainība, galvassāpes, caureja vai aizcietējumi, biežāka urinēšana, pastiprināta svīšana, sirdsdarbības paātrināšanās, diskomforts vēderā, ēstgribas zudums vai pārmērīga ēstgriba, ādas nieze. 2. Emocionālas pazīmes: mainīgs garastāvoklis, dusmas, grūtības atcerēties un koncentrēties, sajūta, ka „galvā ir putra”, nepamatota agresivitāte, raudulīgums, ķildīgums, aizkaitināmība, nomāktība. 3. Uzvedība: matu šķipsnu virpināšana, nagu un pildspalvu graušana, pieres raukšana, bieža kāju sakrustošana un atkrustošana, bungošana ar pirkstiem, lūpu kodīšana, nervozi smiekli. Kurš labi mācās, tas neuztraucas? Redzot, kā jaunieši pēdējā brīdī, gatavojoties eksāmenam, drudžaini cenšas atkārtot te vienu, te otru tēmu, vecāki un vecvecāki bieži vien saka: „Ko nu vairs sagrābstīsi! Visu gadu vajadzēja mācīties, nevis pēdējā brīdī, tad prāts būtu mierīgs...” Arī slinkākais skolēns saka čaklajam – kas tev ko psihot, tu taču visu zini. Ka tas nav tiesa, pārliecinājušies Krievijas psihologi kādā eksperimentā, kur skolēniem pirms eksāmeniem tika mērīti dažādi fizioloģiski parametri, kas liecina par stresa pakāpi – pulsa biežums, asinsspiediens u.c. Viņi secināja, ka teicamnieki un divnieku karaļi pirms eksāmena uztraucas vienādi. Psihologi iesaka skolēnu, studentu vai citu eksāmenu kārtotāju pirms pārbaudījuma noskaņot pozitīvi. Nav pieļaujams salīdzināt viņu ar brāli, māsu, klasesbiedru vai kādu no vecākiem, kurš jaunībās dienās nu gan esot čakli mācījies. Šis nav arī īstais brīdis pārmetumiem un attiecību skaidrošanai. Mācīšanās pirms eksāmena Ļoti labi, ja cilvēks ir noskaidrojis, kuras diennakts stundas viņam ir visproduktīvākās, kad mācību viela vislabāk paliek prātā. Tās ir maksimāli jāizmanto. Vislabāk ir tad, ja materiālu nevis iekaļ no galvas, bet to izprot. Lai beigās būtu vieglāk vielu īsumā atkārtot, ir vērts uzrakstīt nelielu plānu vai dažas svarīgākās tēzes, kas palīdzēs atsaukt atmiņā pārējo. Ieteicams mācīties 40 – 45 minūtes un tad atļauties īsu pārtraukumu, kura laikā var izkustēties, izstaipīties, padzerties sulu vai apēst kaut ko garšīgu, apskriet apli ap māju utt. Psihologi iesaka vecākiem respektēt to darba ritmu un vidi, kādā jaunietim pašam šķiet labāk mācīties. Daži vecāki kategoriski pieprasa, lai telpā, kur bērns mācās eksāmenam, valdītu pilnīgs klusums. Bet nereti bērns ir pieradis, ka fonā skan mūzika vai darbojas televizors, un tieši klusumā nevar koncentrēties. Nav vērts stāvēt viņam blakus un skubināt – mācies, mācies, neskaties apkārt! Tas vairs neko nedos. Ja jaunietis grib gatavoties eksāmenam kopā ar klasesbiedriem, psihologi iesaka to atļaut, jo bieži vien mācību viela labāk paliek atmiņā, ja to pārrunā ar citiem. Nenāk arī par ļaunu, ja visi kopā uz brīdi atliek grāmatas un pierakstus malā, patērzē par ko citu un kārtīgi izsmejas, jo tas ļoti labi palīdz atbrīvoties no spriedzes. Nesāciet arī bērnus kritizēt, ja viņi grib īstenot kādu māņticīgu rituālu. Tādu netrūkst: grāmatas likšana zem spilvena, sēdēšana uz grāmatas, „veiksmīgo” apģērbu vilkšana uz eksāmenu, monētu likšana apavos utt. Vienā jautājumā gan vecākiem vajadzētu būt nepiekāpīgiem: naktī pirms eksāmena noteikti ir jāizguļas. Risinājums: līdzekļi no Latvijas ārstniecības augiem Kaspars Ivanovs, ārsts, SIA „Silvanols” izpilddirektors: Ģimenē, kur kāds gatavojas eksāmeniem un izjūt pastiprinātu nervozitāti, aktuāls kļūst jautājums par to, vai viņam nevajadzētu lietot kādu nomierinošu preparātu. Latvijā netrūkst cilvēku, kuri pieraduši nervozitātes un spriedzes mazināšanai lietot noteiktus ķīmiskus recepšu medikamentus. Bieži vien viņi iet pie ārsta un uzstāj, lai šos līdzekļus izraksta atkal un atkal. Nenoliegšu, ka ir situācijas, kad šie preparāti patiešām nepieciešami, bet varbūt ar tiem nevajadzētu sākt, jo sevišķi tādā situācijā kā eksāmenu kārtošana. Skolu psihologi var ieteikt dažādus paņēmienus, kā tikt galā ar eksāmenu laika satraukumu, par to ir diezgan daudz informācijas grāmatās, presē, internetā. Ja ir jūtams, ka pašu spēkiem netiekam galā ar spriedzi un nervozitāti, tā traucē gatavoties eksāmenam un koncentrēties pārbaudījuma laikā, tad palīdzību var sniegt ārstniecības augu līdzekļi, ko cilvēce sekmīgi izmanto jau gadu tūkstošiem un kas šodien ir kļuvuši krietni efektīvāki, pateicoties arvien jauniem pētījumiem un pilnveidotiem tehnoloģiskiem procesiem. Tiek radītas arvien jaunas sastāvdaļu kombinācijas, augu aktīvajām vielām atklāj jaunus iedarbības veidus. Sadarbojoties Latvijas farmaceitiem un ārstiem, ”Silvanols” ir izveidojis produktu „Relaxen®”. Vispirms tapa „Relaxen®” balzams, kurā ir baldriāna sakņu, vīgriežu, apiņu, melisas un māteres ekstrakti – labi pazīstami dabīgi nomierinoši līdzekļi, un pievienots arī vilkābeles ekstrakts sirdsdarbības uzlabošanai. Balzama pamatnei izmantojam dabīgu dzērveņu sula. Vēlāk, ņemot vērā lietotāju lūgumu, sākām ražot līdzīgu produktu arī kapsulās, lai ceļotāji to varētu paņemt līdzi lidojumos un lai preparātu ērtāk varētu lietot cukura diabēta pacienti. Sastāvs ir veidots tieši Latvijas iedzīvotāju vajadzībām un ārstniecības augi nāk no Latvijas mežiem, pļavām un dārziem. Viena kapsula vai viena deva balzama maksā mazāk nekā ārvalstīs ražotie apmēram tādas pašas grupas produkti. Latvijā ir ļoti kvalitatīvi, tīrā vidē auguši ārstniecības augi – to atzīst arī Dienvideiropas valstu un Japānas speciālisti. Latvija ir lieliska vieta ārstniecības augu pētījumiem, jo pie mums dabā var sastapt bagātīgu augu klāstu, arī tādas sugas, kas citur izzudušas. Daudzi no šiem augiem ir maz izpētīti, tā ka šai ziņā paveras plašs darba lauks. Nav noslēpums, ka dzīve šodien sagādā ne mazums pārbaudījumu arī tiem cilvēkiem, kuriem nav jākārto eksāmeni. Par sasprindzinājumu, nervozitāti un nomāktību sūdzas praktiski visu paaudžu pārstāvji. Nervozitāti izraisa saspringts darbs, nedrošība par nākotnes izredzēm, nenokārtota sadzīve un dažādi sarežģījumi savstarpējās attiecībās. Arī šādām situācijām ārstniecības augu līdzekļi palīdzēs tikt pāri mierīgāk. |
Pievienot komentāru
