{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Kā vēderā notiekošie procesi ietekmē mūsu prātu.

Kārlis Auce

Mīlestība iet caur vēderu. Labi zināms teiciens, pēc kura var nojaust, ka jau pirms laba laika cilvēki ir novērojuši likumsakarību starp paēdušu un laimīgu cilvēku. Lai kā mums patiktos domāt par savu apziņu kā neatkarīgu vienību, patiesībā mūsu emocionālo, garīgo un psiholoģisko stāvokli ietekmē daudz un dažādi ārējie faktori. Viens no šiem faktoriem, kuram pēdējā laika pētnieki pievērš aizvien vairāk uzmanības, ir zarnu traktā esošo mikroorganismu ietekme uz cilvēka smadzenēm.

Pieauguša cilvēka zarnu mikroflora sastāv no vairāk kā 1000 baktēriju sugām un 7000 celmiem. Šīs zarnās dzīvojošās baktērijas spēj komunicēt ar smadzenēm caur klejotājnervu, ko bieži dēvē par zarnu-smadzeņu asi, kas sākās iegarenajās smadzenēs un caur sirdi, barības vadu un plaušām nokļūst līdz zarnu traktam. Deviņdesmit procenti klejotājnervu veidojošo šķiedru pārnes informāciju no zarnām uz smadzenēm. Šī komunikācija notiek izmantojot zarnu traktā esošo baktēriju radītajās molekulas, kuras nonāk asinsritē, kas savukārt tās aizved līdz smadzenēm.

gadā veiktā pētījumā zinātnieki no Kanādas analizēja divas peļu grupas. Pirmā grupa tika turēta mikrobu brīvā vidē, kamēr otra — ierastā vidē. Pirmās grupas peles, kurām zarnu traktā nebija ierastā baktēriju proporcija, uzradīja daudz mazāku stresa daudzumu kā otrās grupas sugasmāsas (nonākot atklātā telpā, grauzējiem nepatīkamā vidē, tās palika vidēji ilgāk, ka pilnvērtīgās zarnu mikrofloras peļu kolēģes). Šādi pašu rezultāti pirmā grupa parādīja arī pēc tam, kad tika pakļauta otrās grupas zarnu baktērijām, kas liek pētniekiem domāt, ka zarnu mikrofloras stāvoklis agrā vecumā atstāj paliekošu ietekmi uz centrālo nervu sistēmu. Lai gan līdzīgi pētījumi ar cilvēkiem nav veikti dažādu ētisku šķēršļu dēļ, kā arī saprotot, ka cilvēka smadzenes noteikti ir daudz sarežģītāks veidojums, fakts, ka tas, kas notiek mūsu zarnu mikroflorā spēj ietekmēt mūsu rīcību daudz tālāk par gribu ēst- esmu dusmīgs, liek daudz ciešāk palūkoties uz savu ēdienkarti.

Viens no šādiem piemēriem ir 2015. gadā Oksfordas Universitātes, psihiatrijas nodaļas zinātnieku veiktais pētījums, kurā tie pierādīja prebiotiku (šķiedrvielas, kas veicina labo baktēriju  augšanu cilvēka zarnu traktā, nejaukt ar probiotikām — jogurtā, kefīrā un citos piena produktos mītošas dzīvās baktērijas) tiešo ietekmi uz subjektu emocionālo stāvokli. Cilvēki, kuri 3 nedēļas katru dienu saņēma prebiotikas tabletes, pievērsa mazāku uzmanību negatīviem stimuliem un vairāk pozitīviem, atšķirība no kontrolgrupas, kas neuzrādīja šādus rezultātus. Prebiotikas visvairāk ir sastopamas cigoriņu saknēs (IDD 9,3 g), pieneņu lapās (IDD 19,9 g), ķiplokos (IDD 24,7 g) un svaigos sīpolos (IDD 34,3g).

Šādi pētījumi liek pievērst lielāku uzmanību diētas un gremošanas ietekmei uz cilvēka psiholoģisko stāvokli. Iespējams, ka jau ne tik drīzā nākotnē daudzas garīgas slimības, emocionālus traucējumus un tamlīdzīga rakstura problēmas spēs ārstēt ne tikai ar terapijas, dažādu neiroloģisku procesu ietekmējošu zāļu, bet arī ar diētas palīdzību. Tomēr nav vajadzīgi zinātniski pētījumi, lai saprastu, ka veselīgs uzturs ir priekšnoteikums veselīgam prātam, lai gan pētījumi ļauj šo vispārzināmo patiesību aplūkot tuvāk un specifiskāk.

 

 

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi