Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

GABA – atslābinātais neirotransmiteris

Kārlis Auce

Cilvēka ķermenī atrodas neskaitāms daudzums neironu. Šīs šūnas veido centrālo nervu sistēmu un pārvada informāciju ar elektrisko impulsu un neirotransmiteru palīdzību starp dažādām ķermeņa daļām, piemēram, no acs uz smadzenēm. Neirotransmiteri – dažādas ķīmiskas vielas, hormoni un amino skābes – tiek izmantoti, lai šķērsotu tā saukto sinaptisko telpu, kas atrodas starp nervu šūnām. Ķermenī atrodas dažādi neirotransmiteri, katrs no tiem ir atbildīgs par dažādu procesu nodrošināšanu. Iespējams, daži no šiem neirotransmiteriem jau ir dzirdēti – dopamīns, seratonīns, melatonīns, adrenalīns. Bez tiem eksistē vēl daudzi citi, mazāk populāri, piemēram, oksikotīns, glutamīns, acetokolīns un GABA – gamma-aminosviestskābe.

Kāpēc GABA ir nozīmīgs?

GABA spēlē nozīmīgu lomu atmiņu veidošanā, kā arī muskuļu sasprindzināšanā un atslābināšanā. Tomēr vissvarīgākā loma GABA ir visu pārējo neirotransmiteru darbības kontrolēšanā. Bez GABA veiktās neirotransmiteru regulācijas, neironi nebeigtu sūtīt elektriskos impulsus un ķermenis atrastos nepārtrauktā satraukuma stāvoklī, muskuļi raustītos krampjos un domu koncentrēšana būtu neiespējama. Ķermeņa reakcija uz dažādiem impulsiem tiek kontrolēta ar GABA, kas regulē neirotransmiteru izdali, kas attiecīgi ietekmē neironu sūtīto elektroimpulsu intensivitāti. Piemēram, apdedzinot pirkstu virs sveces liesmas, pateicoties GABA, mēs aiz dusmām neizārdām visu viesistabu pārlieku lielā adrenalīna dēļ, vai nepaģībstam neizturamo sāpju dēļ, bet gan atraujam roku un izjūtam nelielas sāpes.

Kas raksturīgs GABA trūkumam

Ja ķermenī trūkst GABA, tas nozīmē, ka tas nespēj pietiekami regulēt neironu darbību, tādējādi arī dažādas ķermeņa reakcijas var būt neadekvātas. Šādai situācijai ļoti raksturīgs nepamatots satraukums, nervozitāte, nekontrolētas ķermeņa kustības (traucējumi GABA sistēmā bieži izraisa epileptiskas lēkmes), depresija.

Kas izraisa nepietiekamu GABA daudzumu?
Labs un populārs piemērs GABA trūkumam ķermenī ir paģiras pēc alkohola lietošanas. Lai gan alkohols visticamāk ir vissenākā cilvēcei zināmā psihotropā viela un zinātnieki pat ir novērojuši dažādus dzīvniekus, sākot no putniem un beidzot ar ziloņiem, apreibināmies no sarūgušiem augļiem, mēs vēl joprojām līdz galam nezinām, kā tas strādā. Tomēr viens no alkohola efektiem ir tieši saistīts ar GABA. Dzerot alkoholu, GABA līmenis palielinās, ar ko arī var izskaidrot alkohola izraisītos efektus, mazāku aizturi, no kā izriet lielāks runātīgums, vieglāka koncentrēšanas (mazās devās) un grūtības kustēties un runāt, atmiņas zudumi, un visbeidzot ķermeņa ‘atslēgšanās’ (lielās devās). Nākamajā rītā pēc alkohola lietošanas, ķermenis ir pielāgojies pie palielinātā GABA daudzuma un samazinājis receptoru skaitu, kas to uzņem, lai uzturētu balansu, kā rezultātā rodas bieži ar paģirām saistītā aizkaitināmībā, neveiklums un trauksmainībā. Tas ir aptuvens ieskats GABA trūkumā, ko mēs katrs visticamāk esam piedzīvojuši.

Akūts GABA trūkums ķermenī parasti noved pie dažāda veida lēkmēm – epilepsijas, krampjiem, panikas lēkmēm, nepārtrauktas trauksmainības utt. GABA spēlē nozīmīgu lomu depresijas, trauksmainības un citās līdzīga rakstura slimībās, kam raksturīgas nekontrolējamas domas, grūtības koncentrēties, utt. Neskaitot antidepresijas zāles (benzodiazepīni un barbiturāti, kas iedarbojas uz GABA receptoriem, interesantā kārtā baldriānam arī piemīt tendence palielināt GABA aktivitāti, ar ko ir izskaidrojams tā sedatīvais efekts), ir iespējams dabiskā veidā atjaunot GABA līmeni ķermenī caur diētu un dzīvesveida maiņu.

Ko darīt GABA trūkuma gadījumā?

Pirmkārt, GABA daudzums ķermenī nav bezgalīgs un pastāv liela iespēja, ka cilvēks, kas visu dienu ir pakļauts dažādu impulsu apšaudei, ātri vien izlieto sava ķermeņa GABA rezerves. Katru reizi, kad mēs, piemēram, apmeklējam sociālos tīklus, ķermenis izlieto GABA katrai jauni pienākošajai informācijai. Tādēļ ir vērts iemācīties kontrolēt informācijas plūsmu, valdīt pār nepārtraukti šaudīgajām domām un apkārtējo impulsu daudzumu.

Otrkārt, zarnu mikroflorā esošās baktērijas saražo GABA, tādēļ ir vajadzīgs nodrošināt veselīgu zarnu mikrofloru, kas nozīmē balansētu diētu ar daudz prebiotiķiem (dārzeņi, augļi, dažādi augi), kā arī uzmanīties no pārāk liela cukura un ogļhidrātu patēriņa. Domstarpības radošs temats šajā ziņā ir glutēns. Lai gan pētījumos līdz galam tas nav noskaidrots, uzskata, ka glutēnā esošie antiķermeņi traucē GABA sintēzi zarnās. Vēl ir iespēja izmantot GABA aizstājējus, kaut gan ar tiem ir jābūt uzmanīgiem, jo bieži šajās tabletēs esošais GABA nespēj šķērsot hematoencefālisko barjeru, kas atdala smadzeņu šķidrumu no asinsvadu sistēmas.

Lai gan neirotransmiteri neizklausās pēc temata, ar ko sevi vajadzētu nodarbināt cilvēkiem ārpus smadzeņu pētnieku lauka, aizvien augošais pētījumu skaits, kas norāda uz to nozīmi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina, ka pat rudimentāras zināšanas ir noderīgas. Neirotransmiteri spēlē lomu katrā mazākajā mūsu ikdienas dzīvē daļā, kas saistītas ar neironu darbību un GABA neirotransmiteris ir uzraugs, kas regulē to visu darbību. Tādēļ iemācīties, kā nodrošināt šī uzrauga pilnvērtīgu darbību, var būt ļoti noderīgi.

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter



 


 


 

 

Citi piedāvājumi