Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Citi raksti par šo tēmu

Cilvēks

Ērti apavi labai pašsajūtai

Ilze Pole

Kāju nogurums dienas beigās, jutīgi muskuļi, sāpes ceļgalu locītavu apvidū ir simptomi, kas var liecināt par nepiemērotu apavu valkāšanu vai pēdu velves deformāciju. Izvēlēties piemērotus, ērtus apavus ir ļoti svarīgi, lai justos labi.

Lasīt tālāk ...

Urīna nesaturēšana - par to nevajag kautrēties runāt

Saistītie produkti -SENI , Urilan

Vaira Dreimane

Urīna nesaturēšana un pārējie urinācijas traucējumi sastopami gan sievietēm, gan vīriešiem jebkurā vecumā, un to iemesli var būt ļoti dažādi. Ceturtajai daļai sieviešu pēc 35 gadiem mēdz būt urīna noplūdes, To varbūtību palielina grūtniecība un atkārtotas dzemdības. Nesaturēšana sastopama sievietēm menopauzes vecumā, arī jaunām meitenēm pēc fiziskām nodarbībām. 

Lasīt tālāk ...

Vairogdziedzera pataloģija

Dr. Kristīne Ducena, Paula Stradiņa Klīniskā Universitātes Slimnīca

www.vairogdziedzeris.lv

Kas ir vairogdziedzeris?
Vairogdziedzeris (angl. thyroid) ir neliels mīksto audu sakopojums kaklā. Tas sver aptuveni 15 – 25 gramus un sastāv no divām daļām, kuras dēvē par daivām. Katra daiva ir apmēram 4 cm gara un 1-2 cm plata. Daivas savieno neliels tiltiņš, kuru sauc par isthmus.
Vairogdziedzeris ir savienots ar kakla muskuļiem, tādēļ pie rīšanas kustībām, tas pārvietojās.

Ko dara vairogdziedzeris?
Vairogdziedzeris kontrolē, cik ātri strādā organisms. Tas producē hormonus. Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, kuras cirkulē asinīs un ietekmē dažādas šūnas un to darbību.
Galvenais vairogdziedzera producētais hormons ir L-tiroksīns jeb T4, savkārt otru sauc par trijodtironīnu jeb T3.

Lasīt tālāk ...

Epitēlijķermenīšu patoloģija

Dr. Zenons Narbuts, Paula Stradiņa Klīniskā Universitātes Slimnīca
www.vairogdziedzeris.lv
Kas ir epitēlijķermenīši?
Epitēlijķermenīši (angl. parathyroid glands) ir endokrīnās sistēmas mazi dziedzeri, kuri visbiežāk lokalizēti kaklā cieši pie vairogdziedzera mugurējās virsmas. Parasti ir četri epitēlijķermenīši, katrs no tiem ir apmēram 3-5mm mazs un to krāsa ir sinepju dzeltena. Neskatoties uz to, ka epitēlijķermenīši un vairogdziedzeris ir cieši kaimiņi un abi ir iekšējās sekrēcijas sistēmas daļa, to funkcijas ir dažādas un tie darbojas pilnīgi nesaistīti.

Lasīt tālāk ...

Korupcija veselības apdrošināšanā

Dr. Agris Auce
Latvijas Profesionālo Apdrošināšanas Brokeru Asociācijas valdes loceklis
SIA A TurboC 4U Apdrošināšanas brokeru valdes loceklis

Latvijas sabiedrību 2009. gada aprīlī satrauca ziņa par pusmiljona latu izzagšanu no RSK Apdrošināšana (kādreizējā Rīgas Slimokase). To atklāja Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisija (FKTK), pārbaudot Rīgas Domei piederošo apdrošināšanas sabiedrību RSK Apdrošināšana. Pēc FKTK domām tas bija nepamatots maksājumus ko RSK ir veikusi Trīs A apdrošināšanas brokeriem it kā saistībā Rīgas Satiksmes veselības apdrošināšanu.

Lasīt tālāk ...

Plaušas un anestezioloģija

Einars Piekuss

Plaušas ir dzīvībai obligāti nepieciešams orgāns. No gaisa, kas ieelpojot nokļūst līdz alveolām (vissīkākā plaušu sastāvdaļa, kas atgādina maisu), skābeklis cauri sarežģītai membrānai "iesūcas" asinīs un tiek piegādāts visām organisma šūnām. Savukārt no asinīm (proti, vissīkākiem alveolu kapilāriem jeb mikroskopiskiem asinsvadiem) apmaiņā pret skābekli izdalās ogļskābā gāze, kas ir cilvēka vielmaiņas galaprodukts, ko mēs izelpojam.
Taču plaušās notiek ne tikai skābekļa un ogļskābās gāzes apmaiņa. Cauri šķērssienai (membrānai) abos virzienos var nokļūt arī citas vielas, piemēram, ieelpas gaisā vai asinīs izšķīdušās gāzes. Starp citu, plaušu izvadfunkciju labi apguvuši ceļu policisti, kas izelpā mēdz pārbaudīt etilspirta koncentrāciju (vienīgi procedūras laikā jāatceras palūgt vienreizēju iemuti higiēniskos nolūkos).

Lasīt tālāk ...

Narkoze

Einārs Piekuss

Sajūtas pirms iemigšanas un pēc tās.

Iepriekšējos žurnāla numuros pastāstīju par ārstniecības līdzekļiem, ko lieto, lai psihiski (morāli) un fiziski labāk sagatavotos gaidāmai ķirurģiskai operācijai. Tagad pienācis laiks narkozei jeb vispārējai anestēzijai.
Kā jau tas pieklājas, jāsāk ar aizmigšanu. Patīkama iemigšana ir svarīgs laba miega un vieglas pamošanās priekšnosacījums. Visbiežāk pamostoties garastāvoklis, emocijas, smaids vai asaras ir tādas pašas, kā iemiegot. Gluži kā mājās. Mūsu dienās operācijā, kas notiek narkozē, iemigšanu parasti nodrošina ar intravenozu narkozes līdzekļu palīdzību. Katrs, kam nācies baudīt vai paciest iemigšanu, atceras liktenīgo brīdinājumu, kas seko pēc vairāk vai mazāk "maza dūrieniņa vēnā", intravenozās infūzijas sistēmas pievienošanas (kad sāk pilēt šķīdums un daži nepacietīgākie jau uztraucas, ka miegs vēl nenākot, bet tas jau arī nevar nākt, jo "sistēmā" parasti ir tikai fizioloģiskais šķīdums) un premedikācijas ievadīšanas (jums mazliet reibs galva un nedaudz ātrāk sāks dauzīties sirds).

Lasīt tālāk ...

Mākslīgās locītavas

Valdis Zatlers
Gūžas un ceļa locītavu endoprotezēšana ir viens no lielākiem sasniegumiem ortopēdijā pēdējo desmit gadu laikā, Tās ir operācijas, kas ir ekonomiski izdevīgas gan pacientam un viņa ģimenei, gan arī valsts veselības aprūpei kopumā.
Par ko sūdzas pacienti?
Trīs galvenās slimības, kuru gadījumā jāprotežē gūžas un ceļa locītavas, ir
•    osteoartroze,
•    reimatoidālais poliartrīts,
•    iedzimtas gūžas locītavas patoloģijas.

Lasīt tālāk ...

Cilvēka āda—ģeogrāfiska karte

Raimonds Karls

Kas ir dzimumzīme?
Epidermas bazālo šūnu slānī veidojas īpašas nevus šūnas, kas ir tumšākas un lielākas. Šādas šūnas var grupēties bazālā šūnu slānī (kārpiņās); dažas var noslīdēt dermā, vai arī visa to grupa atrodas dermā. Atkarā no dziļuma, kurā izvietojas šīs grupas, būs atšķirīga dzimumzīmju krāsa — jo tuvāk virsmai, jo tumšāks veidojums, un pretēji — jo dziļāk, jo gaišāks. Dzimumzīmes vērojamas visu gadu. Bērniem piedzimstot, jau var būt dzimumzīmes. Šādā gadījumā tās sauc par iedzimtām. Domāju, ka lasītāji vēl atceras Lielās impērijas pirmo un pēdējo prezidentu Mihailu Gorbačovu ar viņa ugunszīmi pierē. Šai gadījumā tas nebija pigmentēts, bet gan asinsvadu veidojums.

Lasīt tālāk ...

Ceļa locītava

Valdis Zatlers
Katrs no mums var apskatīt savu ceļa locītavu no ārpuses. Labi saskatāms un sataustāms ir ceļa kauliņš. Pietupjoties vai sēžoties labi var sajust un redzēt kustības celī. Dažreiz paši varam dzirdēt kādas skaņas — skrapstēšanu vai klikšķēšanu. Taču ikdienā nav laika sevi pētīt. Interese par savu ķermeni visbiežāk rodas, ja kas sāp.
Tāpēc mēģināsim noskaidrot ceļa locītavas uzbūvi, kā tā darbojas, kas var būt sāpju cēlonis un kā to ārstēt.

Lasīt tālāk ...

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter



 


 


 

 

Citi piedāvājumi