Māra Veselova, Agnese Miķelsone

Galvenais pēdu smakas iemesls ir kāju svīšana. Sviedri paši par sevi ir bez smaržas, bet tie rada labvēlīgu vidi dažādu baktēriju augšanai, un ražo nepatīkami smaržojošas vielas.

Šīs baktērijas dabiski atrodas mūsu ādā kā daļa no cilvēka dabīgās mikrofloras (lai gan proporcionāli vairāk smaržas tiek radītas, kad tiek valkātas slēgtas kurpes). Pēdu priekšējā daļa ir vieta, kur rodās visvairāk sviedru. Vairāk smakas rodas, ja notiek pastiprināta pēdu svīšana, piemēram, daudzu stundu garumā valkājot slēgtas kurpes. Zeķes parasti neizraisa pēdu smaku, bet, ja tās valkā apavos, tās var pastiprināt svīšanu un veicināt smakas intensitāti, it īpaši uz pirkstiem, kur baktērijas var zelt un plaukt.

e vienam vien cilvēkam ir gadījies tā, ka uzrodas pēkšņas veselības problēmas, kas saistās ar papildus izdevumiem. Protams, šādiem gadījumiem ir jāgatavojas laikus, veidojot uzkrājumus neparedzētām situācijām (vairāk par uzkrājumu nepieciešamību lasiet portālā www.kredits247.lv), tomēr realitātē šādi uzkrājumi ir izveidoti vien retajam. Tad nu, saņemot rēķinu par sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem, cilvēki nezina, ko iesākt un kam ķerties klāt. Ja arī jūs esat nonācis šādā situācijā, sekojiet šim rīcības plānam.

Augustā īpašā cena!

Vasara un siltums, karstums- esam sagaidījuši siltumu arī pie mums. Bet līdz ar siltuma iestāšanos un karstuma ierašanos kāju tūska sastopam gana bieži! Kāju tūskas izcelsmi ir vērsts noskaidrot pie flebologa. Bieži ārsts iesaka valkāt kompresijas zeķes!

„Diezgan bieži pacienti domā, ka kompresijas zeķes ir grūti uzvelkamas un neglītas. Bet tad viņi redz, ka zeķes ir izskatīgas, iemācās tās pareizi uzvilkt un pēc laika jau saka: dakter, šīs zeķes man patiešām palīdz!”, stāsta Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas fleboloģe dr. Sandra Prāve.

Veselības aprūpe kļūst arvien dārgāka un ne katram tā ir pa kabatai. Ja vien gadījums nav akūts vai ļoti steidzams, cilvēki ar savām veselības problēmām bieži vien nedodas pie ārstiem, neuzsāk vajadzīgo ārstēšanu un nepērk medikamentus, tādā veidā cenšoties ietaupīt naudu. Īstermiņā tas palīdz ietaupīt, taču veselības problēmu ignorēšana ilgtermiņā tikai pasliktinās situāciju gan veselības, gan finansiālajā ziņā. Ielaistu slimību ārstēšana ir ļoti nepatīkama, laikietilpīga un arī dārga. Šādos gadījumos cilvēki nereti vairs vispār nespēj nosegt ārstēšanās izmaksas, un tiek meklēti nebanku kreditori, kas varētu palīdzēt atrisināt finanšu problēmas. Beigās šiem cilvēkiem nav nedz naudas, nedz arī labas veselības, bet vieni vienīgi parādi. Ja tiešām vēlaties ietaupīt naudu uz veselības rēķina, to ir jādara gudri, nepasliktinot savu veselības stāvokli, bet gan saņemot visu vajadzīgo, lieki nepārmaksājot.

Pēteris Tundra

Termini “aptiekas”, “ārstnieciskā”, “dermatoloģiskā”, “farmaceitiskā” kosmētika bieži tiek lietoti kā sinonīmi kosmētikai, kas ir paredzēta īpašai ādas kopšanai un patoloģiska ādas stāvokļa korekcijai. Kā zināms, šāda veida kosmētikas līdzekļi ir pieejami tikai aptiekās.

Šo kosmētikas līdzekļu vēsture aizsākās jau 20. gadsimta 70. gadu sākumā Eiropā. Tie tika radīti cilvēkiem ar dermatoloģiska tipa problēmām. Šī ārstnieciskā kosmētika bija vairākas reizes efektīvāka par cita veida ārstnieciskās kosmētikas līdzekļiem un risināja problēmas, kuras dermatologi uzskatīja par nenopietnām, salīdzinājumā ar ādas slimībām, savukārt, kosmetologiem tās šķita pārāk grūtas. Tādejādi, tika pieņemts, ka ārstnieciskā kosmētika ir kaut kas starp kosmētiku un ārstnieciskiem preparātiem. Tā radās termins, apvienojot jēdzienus “kosmētika” un “farmācija” – angliski "cosmeceuticals", kuru atklāja slavens amerikāņu dermatologs Alberts Kligmans pirms aptuveni 40 gadiem. Taču, šīs kosmētikas sastāvā ir aizliegts lietot ārstnieciskus preparātus, kā piemēram, antibiotikas, hormonus un cita veida medikamentu vielas.

Līva Freimane

Vasaru parasti gaidām, lai piedzīvotu karstumu, Ja tas kavējas, kļūstam nervozi un neapmierināti. Taču, cik dīvaini, - arī tad, kad karstums iestājas, atkal ļoti daudzi izjūt nepatiku. Karstuma izraisītā svīšana patiesi rada diskomfortu, tādēļ gluži dabiski rodas jautājums - kas ir svīšana, kādēļ tā organismam ir vajadzīga, ja rada tik daudz neērtību?

Kārlis Auce

Bezmiegs mūsdienās ir plaši izplatīta problēma. Ātrais dzīves ritms, šķietami neizsīkstoši darbu kalni un intensīvā elektronikas lietošana ir padarījušas mūsu dzīves satraukumu pilnas, miegu īsu, rītus miegainus un dienas noguruma pilnas. Kas īsti ir mainījies un kā padarīt miegu labāku?

Kārlis Auce          

                  Depresija, trauksmainība, stress, sociālā trauksme. Visas šīs un vēl dažādas līdzīga rakstura problēmas mūsdienās skar gandrīz katru indivīdu gandrīz katru dienu. Iemesli tam ir daudz un dažādi: stresains darbs, neveselīga diēta, pārlieku liels interneta vai masu mediju patēriņš, personīgas problēmas, pārlieku liels alkohola vai citu narkotiku patēriņš utt. Tiešām, šķiet, mūsdienās dzīvot klusu un mierīgu dzīvi kļūst aizvien grūtāk un grūtāk. Pēc pasaules veselības organizācijas datiem vairāk kā 350 miljoni pasaules iedzīvotāji cieš no depresijas un katru gadu tiek izdarītas vairāk kā 900 000 pašnāvības, kas lielākoties tiek saistītas ar depresiju, trauksmainību un citām garīgām problēmām. Kā šī statistika un neskaitāmi pētījumi liecina šādas problēmas nav tikai mazas un marginālas minoritātes rakstura problēmas, bet gan nopietnas slimības, kas skar lielu daļu cilvēku.

Kārlis Auce

Lielāko daļu taukvielu ķermenis spēj saražot pats. Omega 3 taukskābe, diemžēl, ir izņēmums. Šo svarīgo taukskābi cilvēki var uzņemt no dažādiem ēdieniem: zivīm, aļģēm, linsēklām, riekstiem (it īpaši valriekstiem) un lapu dārzeņiem. Ir neskaitāmi iemesli, lai sāktu vērot savu ikdienas omega 3 patēriņu un, visticamāk, to palielināt.

Kārlis Auce

Mīlestība iet caur vēderu. Labi zināms teiciens, pēc kura var nojaust, ka jau pirms laba laika cilvēki ir novērojuši likumsakarību starp paēdušu un laimīgu cilvēku. Lai kā mums patiktos domāt par savu apziņu kā neatkarīgu vienību, patiesībā mūsu emocionālo, garīgo un psiholoģisko stāvokli ietekmē daudz un dažādi ārējie faktori. Viens no šiem faktoriem, kuram pēdējā laika pētnieki pievērš aizvien vairāk uzmanības, ir zarnu traktā esošo mikroorganismu ietekme uz cilvēka smadzenēm.