{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Uzmanību – melanoma

Raimonds Karls

Ādu var dēvēt par lielāko cilvēka orgānu, kas aizsargā no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes, un tās veselība ir būtiska visam organismam. Saslimšana ar ādas vēzi Latvijā un pasaulē palielinās no gada uz gadu, turklāt pieaug arī šīs saslimšanas izraisīto nāves gadījumu skaits: tā, piemēram, no agresīvākās ādas vēža formas - melanomas mirušo skaits Latvijā 15 gadu laikā ir trīskāršojies.

Melanomas saslimšanas gadījumu skaits Latvijā laika posmā 1985. gada līdz 2010. gadam ir dubultojies - no nepilniem 100 gadījumiem 1985. gadā līdz vairāk nekā 200 gadījumiem 2010. gadā. Savukārt mirstība no 30 gadījumiem 1985. gadā ir pieaugusi līdz gandrīz 90 gadījumiem 2010. gadā. Jāatzīmē, ka viens no galvenajiem melanomu provocējošiem faktoriem ir saņemts pārmērīgs ultravioletā starojuma daudzums.

Lai samazinātu saslimšanu ar melanomu un citiem ādas vēža veidiem, būtiska nozīme ir laicīgai diagnostikai un profilaksei lietojot atbilstošus saules aizsargkrēmus, kas pasargā kā no ultravioleto B staru un ultravioleto A staru iedarbības. Tāpat nepieciešama mediju un veselības nozares autoritāšu iesaistīšanās sabiedrības informēšanā par saules un solāriju kaitīgo un bīstamo ietekmi uz veselību. Diemžēl līdz šim sabiedrības izpratne par ādas veselību bijusi nepietiekama – kā liecina, piemēram, biedrības „Dermatologi pret ādas vēzi” no 2011. gada novembra līdz 2012. gada februārim veiktais pētījums, katrs piektais Latvijas skolēns vecumā no 13 līdz 18 gadiem sauļojas vai agrāk sauļojies solārijā. Tāpat iedegumu par veselīguma pazīmi uzskata 40 procenti aptaujāto, bet to skolēnu vidū, kuri paši ir sauļojušies solārijā, šis rādītājs ir vēl augstāks – 46 procenti. Biedrības pētījumā tika aptaujāti divi procenti no kopējā Latvijas skolēnu skaita vecuma grupā no 13 līdz 18 gadiem.

„Bērnu un jauniešu āda ir jūtīgāka pret ultravioletajiem stariem nekā pieaugušajiem, tādēļ, līdz 35 gadu vecumam bieži sauļojoties vai apmeklējot solāriju, risks saslimst ar ādas vēzi dzīves laikā pieaug par 75 procentiem. Diemžēl arī Latvijas pētījums atklāj satraucošu tendenci - tieši jaunieši, kas sauļojas, ir viena no ādas vēža riska grupām, bet viņiem trūkst izpratnes par ādas veselību,” atklāj dermatologs, biedrības „Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls.

Ādas vēzim ir trīs veidi – bīstamākais no tiem ir melanoma, kas ir īpaši agresīvs un bīstams, jo audzēja šūnas spēj ātri izplatīties un radīt metastāzes. Tāpat pastāv arī bazālo šūnu audzējs jeb bazalioma, kas ir biežākā ādas vēža forma. Trešais veids ir plakanšūnu vēzis, kas ir piecas reizes retāks nekā bazālo šūnu audzējs. Viens no svarīgākajiem profilaktiskajiem pasākumiem, kā izvairīties no saslimšanas ar ādas vēzi, ir samazināt ultravioletā starojuma daudzumu un savlaicīgi konsultēties pie ārsta. Turklāt ādas vēzis ir viena no retajām vēža formām, kas ir vizuāli diagnosticējama, tāpēc viegli un veiksmīgi ārstējama agrīnās stadijās.

Lai izvairītos no saslimšanas, īpaši ir jārūpējas par bērnu aizsardzību no saules jau agrā vecumā, regulāri (ik pēc divām stundām) lietojot saules aizsargkrēmu ar maksimālo aizsardzības indeksu vai īpaši bērniem piemērotu saules aizsargkrēmu. Bērniem ir jāvalkā krekliņš, cepurīte un saulesbrilles. Līdz trīs gadu vecumam bērni ir īpaši jāsargā no saules. Tāpat uzmanība jāpievērš saules aizsardzības faktoram. Eiropas Kopienu komisijas vadlīnijas saistībā ar saules aizsargkrēmiem nosaka, ka tiem ir jāpasargā ne tikai no ultravioletajiem B stariem, bet arī A stariem. To savstarpējai aizsardzības faktoru attiecībai jābūt ne lielākai par trīs, cenšoties panākt homogēni vienādu aizsardzības stiprumu gan pret B, gan pret A stariem.

Īpaši uzmanīgiem pret ādas veidojumiem jābūt cilvēkiem:

  • ar gaišu ādu, blondiem matiem, zilām vai zaļām acīm - tā saucamais I un II fototips, kam slikti veidojas iedegums, bet kas ātri apdeg saulē;
  • pusmūžā no 40 gadiem, jo dzīves laikā uzkrātais ultravioletais starojums summējas, piemēram, melanomu visbiežāk konstatē 40 līdz 60 gadus veciem cilvēkiem;
  • kuriem dzīves laikā bijuši saules apdegumi, īpaši bērnībā un pusaudžu vecumā (īpaši smagas formas ar pūšļiem);
  • kuriem ir liels ādas pigmentēto veidojumu skaits kopš bērnības;
  • kuri daudz sauļojas saulē vai bieži apmeklē solāriju (vairākas reizes mēnesī);
  • kuri strādā saulē, piemēram, celtnieki, dārznieki, lauku darbu strādnieki, sētnieki;
  • kuri strādā iekštelpās, bet brīvo laiku pavada saulē – piemājas dārzā vai sportojot, piemēram, spēlē golfu, sērfo;
  • kuriem jau bijušas ādas audzēju ļaundabīgās formas;
  • kuru tuvākiem radiniekiem (tēvam, mātei, brālim, māsai) atklāti ādas vēža gadījumi;
  • kuriem veikta audu vai orgānu transplantācija, HIV pacienti.

Par Eiromelanomas dienu

Lai aicinātu sabiedrību pievērst uzmanību ādas veselībai un veikt dzimumzīmju un ādas jaunveidojumu diagnostiku, visā Eiropā un arī Latvijā dermatologi ik gadu organizē īpašu Eiromelanomas akciju ādas vēža agrīnai diagnostikai un profilaksei. Kustība ir dibināta 1999. gadā Beļģijā, pateicoties neatkarīgu dermatologu iniciatīvai. Kopš kustības aizsākumiem visā Eiropā 30 valstīs ādas veidojumus bez maksas ir pārbaudījuši jau 300 000 cilvēku.

Šogad Eiromelanomas diena Latvijā norisināsies jau piekto gadu, tā notiks 7. maijā, un tās mērķis ir samazināt saslimstību un mirstību no melanomas un citām ādas vēža formām. Jau daudzus gadus akcijā piedalās Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Dobeles, Ventspils, Daugavpils, Cēsu, Valmieras, Balvu un Rēzeknes pilsētas ārsti. Šajā dienā iedzīvotājiem tiks sniegta iespēja bez maksas konsultēties par ādas veselību un saņemt rekomendācijas par saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

 

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

 

Citi piedāvājumi