{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Citi raksti par šo tēmu

Slīkšana – viens no riskiem bērna dzīvībai

Rūpējoties par bērnu drošību, vecākiem uzmanība jāpievērš arī slīkšanas risku novēršanai. Jāuzmanās ne tikai atklātu ūdenstilpju tuvumā, bet arī no mājās un piemājas teritorijā esošajām ūdens tilpnēm, piemēram, akām, ūdens strūklakām, baseiniem, dīķiem, grāvjiem. Arī vannas istabā esošie ūdens avoti un tilpnes var apdraudēt bērna dzīvību. Dzīvojamās telpās vai dārzā neatstājiet uz zemes traukus – spaiņus, bļodas un citus priekšmetus -, kas ir piepildīti ar ūdeni, piemēram, lietus ūdens mucas.

Neapšaubāmi, bērnam ļoti patīk rotaļāties pie ūdens un ūdenī. Vienmēr jāatceras, ka ūdens tuvumā bez uzraudzības bērnu nedrīkst atstāt ne uz mirkli.

Analizējot statistikas datus, redzams, ka Latvijā noslīkst aptuveni desmit reizes vairāk bērnu nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs - Somijā vai Zviedrijā. Slīkšanas gadījumi Latvijā notiek tik bieži tikai tāpēc, ka bērni tiek atstāti bez uzraudzības. Tāpēc vecākiem savi bērni jau kopš agrīna vecuma ir jāmāca peldēt un tiem jāskaidro, ka vienatnē pie ūdenskrātuvēm iet nedrīkst, ka nepazīstamās vietās jāpeldas uzmanīgi. Tomēr arī bērna labā peldētprasme nav iemesls, lai viņu nepieskatītu.

Pie atklātām ūdens tilpnēm

Ūdens vilina visus bērnus un tas vecākiem ir jāņem vērā. Ir jāseko līdzi, ko bērns dara, vai nepastāv draudi bērna dzīvībai - bērnus nedrīkst izlaist no redzes loka. Ūdenskrātuvei nav jābūt dziļai, lai tā radītu risku mazam bērnam. Ir gadījumi, kad pietiek ar 10-15 centimetrus dziļu peļķi, lai bērns aizrītos un rastos bērna dzīvībai bīstama situācija.

Atklātās ūdenstilpēs vienmēr jāpārbauda vai ūdenstilpes dibens ir pietiekoši drošs – nav slidens, dūņains, ar bedrēm, bez stikla lauskām un citiem apdraudējumiem - vai nav kādas zemūdens straumes, kas var apdraudēt bērna dzīvību.

Mazuļiem līdz divu gadu vecumam sēdus stāvoklī plunčāšanās vietā ūdenslīmenis var būt līdz krūtīm. Lielākiem bērniem, kas prot peldēt, ūdens var būt līdz krūtīm, kad stāv kājās, bet peldētnepratējiem – līdz viduklim. Lielāks dziļums nav nepieciešams, jo bērni galvenokārt ūdenī spēlējas.

Nedrīkst paļauties uz piepūšamajiem peldlīdzekļiem – uzrocīšiem, peldriņķiem –, jo tie bērnu virs ūdens noturēt nevar, tie noder tikai rotaļām. Ja tie tiek izmantoti, bērnus tāpat ne sekundi nedrīkst atstāt bez uzraudzības.

Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli. Kamēr viens pieaugušais peld, otram pieaugušajam bērns ir jāuzrauga. Ja abi pieaugušie peldas vienlaikus, mazā slīkšanu var nepamanīt, jo slīkstot cilvēks nespēj kliegt – viņam trūkst elpas, mute lielākoties atrodas zem ūdens vai arī viņš krampjaini kampj gaisu. Dažkārt slīkšana izskatās pat pēc laimīgas plunčāšanās!

Ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās bērnu, ja viņš iekritīs ūdenī. Lūdzot kādam pieskatīt bērnu, ir jāuzrunā konkrēta persona, nevis jāuzsauc visiem klātesošajiem, lai pieskata.

Piemājas dīķi un baseini

Piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tuvumā atrodas dīķis vai baseins. Ja mājās ir piemājas dīķis vai baseins, ieteicams norobežot to ar sētu, lai bērnam nav iespējas patvaļīgi piekļūt ūdenim. Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.

Vannas istabā

Maziem bērniem patīk plunčāties ūdenī, bet jāatceras, ka arī vannas istaba ir telpa, kurā bērni var saskarties ar slīkšanas riskiem. Bērnus nedrīkst atstāt vannā bez uzraudzības, ne kad tā ir piepildīta ar ūdeni, ne arī tad, ja tajā nav ūdens. Vanna jebkurā gadījumā ir bīstama bērnam, jo tā ir ļoti slidena. Vannošanās brīdī tētim vai māmiņai, vai abiem vecākiem ir jābūt klāt un rūpīgi jāuzrauga savs mazulis.

Ziemā

Ziemā jāpievērš īpaša uzmanība aktivitātēm uz atklāto ūdenstilpju ledus. Nereti bērni un pieaugušie, nenovērtējot ledus trauslumu, pa to pastaigājas, riskējot ar savu dzīvību. Pat ja ir iestājušies īstai ziemai atbilstoši laika apstākļi un jau vairākas nedēļas gaisa temperatūra ir krietni zem nulles atzīmes, tomēr pastāv risks, ka uz ledus var notikt nelaimes gadījums. Ir grūti noteikt, kad ūdenskrātuvēs ir izveidojusies droša ledus sega, tāpēc gandrīz vienmēr ir bīstami atrasties uz ledus. Tādēļ, ja redzat, ka bērni vai pusaudži slidinās pa nedrošo ledu – neesiet vienaldzīgi, brīdiniet viņus par bīstamību! Gadījumos, ja bērns ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet glābšanas dienestam pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot negadījuma vietu.

Neskaidrību vai svarīgu, ar bērna veselību saistītu, jautājumu gadījumos, ir iespēja zvanīt uz Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta izveidoto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās 17.00-8.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti) un saņemt kvalificētu mediķa padomu un konsultāciju vienkāršos saslimšanas gadījumos vai svarīgos medicīniskos jautājumos. Ārkārtas gadījumos, lai izsauktu glābējus, zvaniet uz tālruņa numuru 112, bet lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvaniet uz tālruņa numuru 113.

 

Veselības ministrijas

informatīvais materiāls

 

Citi raksti par šo tēmu