Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Slapja gulta – kauns vai slimība?

Ilona Alova

Par primāru nakts enurēzi tiek uzskatīta slapināšana gultā biežāk nekā trīs reizes nedēļā, ja bērns ir vecāks par pieciem gadiem un viņam nav urīnceļu infekcijas vai iedzimtas urīnceļu patoloģijas, kā arī nav raksturīga urīna nesaturēšana dienā. Katrā gadījumā šo problēmu tomēr izvērtē individuāli un reizēm arī retāku slapināšanu gultā uzskata par nakts enurēzi.

Kāpēc bērns slapina gultā?
Nakts enurēzes cēloņi nav pilnīgi noskaidroti, taču viens no iemesliem varētu būt nenobriedis dziedzeris smadzenēs, kas izdala urīna veidošanos regulējošo hormonu vazopresīnu. Normāli vazopresīna līmenim naktī jābūt augstākam nekā dienā, bet bērnam, kam ir enurēze, vazopresīna līmenis nepaaugstinās. Tāpēc nakts laikā veidojas pārāk daudz urīna, un tas nevar uzkrāties normālas ietilpības urīnpūslī. Šiem bērniem turklāt ir ļoti ciešs miegs, un viņi slapji noguļ visu nakti, tāpēc bieži saaukstējas. Daudz nozīmīgāka ir psiholoģiskā problēma: bērns jūtas sliktāks par vienaudžiem, arī ģimenē gultā slapināšana tiek uztverta kā bērna vaina – viņu rāj un reizēm pat soda. Taču nakts enurēze jeb slapināšana gultā ir jāārstē.

Ko darīt?
Lai konstatētu patieso slapināšanas cēloni, jākonsultējas ar ģimenes ārstu un jāveic vispusīga izmeklēšana: parastā urīna analīze, vēdera dobuma ultrasonogrāfija (tas ir, “televizors”) un jauna, vienkārša un nesāpīga izmeklēšanas metode – uroflometrija (bērnam jāiečurā īpašā datorizētā podiņā). Izmeklēšana būtu jāveic jebkurā gadījumā, jo reizēm cēlonis ir kaite, kas jāārstē ķirurģiski.
Pediatri ir pārliecinājušies, ka vecāki reti lūdz ārsta padomu, ja bērnam ir nakts enurēze. Viņi uzskata: ja iepriekšējā paaudzē arī bijusi šī problēma, nekas nav jādara, jo tāpat nelīdzēs. Cieš gan bērni, gan vecāki.
Kāpēc slapināšana gultā
ir jāārstē?
Nakts enurēzes sekas var ietekmēt cilvēku visu mūžu. Gaidot, kamēr enurēze pāries pati no sevis, rodas psiholoģiskas problēmas. Jaunākajā holandiešu pētījumā atklājies, ka 18–64 gadu vecumā 0,5% citādi veselu pieaugušo turpina regulāri slapināt gultā.
Par slapināšanu jāizstāsta savam ģimenes ārstam vai pediatram. Nekad nedrīkst sodīt vai rāt bērnu par to, ka viņš piečurājis gultu, jo slapināšanas iemesli ir faktori, kurus bērns nespēj kontrolēt! Ir ļoti svarīgi bērnam izskaidrot slapināšanas cēloni un panākt, lai viņam rastos vēlēšanās ārstēties.  √

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter



 


 


 

 

Citi piedāvājumi