Informējam, ka portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Mazuļa pirmie zobi

Ieva Strazdiņa

Pirmais zobiņš – tas ir ļoti liels un nozīmīgs notikums jebkurā ģimenē, par to priecājas gan vecāki, gan vecvecāki. Bet, kad tas notiks un kā, mēs ne vienmēr droši zinām. Lai šo procesu izprastu un lai vecāki būtu noderīgi palīgi bērna zobu veselības saglabāšanā, un laikus novērstu radušās problēmas, mums būtu jāzina kas vairāk.

Pirmie mazulim izšķiļas piena zobi. To mineralizācija notiek jau māmiņas grūtniecības laikā – no 12. līdz 17. grūtniecības nedēļai – un turpinās pēc to izšķilšanās. Tāpēc mātei jau grūtniecības laikā būtu jādomā par sabalansētu uzturu, pilnvērtīgi jāuzņem olbaltumi – jāēd biezpiens, piens, olas, gaļas produkti. Otrajā grūtniecības pusē būtu vairāk jāuzņem minerālvielas. Konsultējoties ar pediatru vai ģimenes ārstu, jāizlemj, vai lietot papildus uzturam vitamīnus un mikroelementus (D vitamīnu, kalciju, fosforu, magniju, dzelzi, fluoru).
Lai jaunpiedzimušais pilnvērtīgi attīstītos, liela nozīme ir mazuļa barošanai ar krūti (ilgumam, veidam). Mazulim piedzimstot, novēro tā saucamo mandibulāro retrognātiju, t.i., mazuļa apakšžoklis ir nedaudz pavirzīts atpakaļ, salīdzinot ar augšžokli. Šī atšķirība ir apmēram par 5–6 mm, ko iespējams izskaidrot ar fizioloģisku nepieciešamību pēc iespējas samazināt apakšžokļa traumu dzemdībās. Tāpēc, lai apakšžokli pietiekami attīstītu, ir nepieciešama funkcionāla slodze, ko bērns gūst, zīžot krūti. Katra barošanas reize ir kā treniņš apakšžokļa košanas, mīmikas, mēles muskuļiem. Zīšana ir svarīga, lai izveidotu košanas refleksu un attīstītu košanas muskuļus, kā arī zobu un žokļu sistēmu. Parasti 6–8 mēnešu vecumā, kad šķiļas piena zobi, žokļu stāvoklis normalizējas.
Nozīme ir arī barošanas ilgumam – tam jābūt vidēji 15–20 minūtes. Ja barošana noris ātrāk, netiek apmierināts zīšanas reflekss, mazulim var rasties vēlēšanās darboties pašam, piemēram, sūkājot savu pirkstiņu, segas stūri vai ko citu. Ja baro ilgāk, mazulis var nogurt un rasties mehāniska žokļu pārslodze.
Mākslīgi barojot, mazuļa žokļiem nav pietiekamas funkcionālas slodzes, viņam ir jāatliec galva un jāievelk apakšžoklis, lai norītu barību. Tiek kavēta normāla apakšžokļa augšana, var veidoties nepareizs sakodiens.

Piena zobu kalendārs
Kad šķiļas zobi? Vispirms šķiļas priekšējie zobi apakšžoklī (centrālie incisīvi) – parasti 6–8 mēnešu vecumā;
• 8–12 mēnešu vecumā – otrie zobi (laterālie incisīvi);
• 12–16 mēnešu vecumā – ceturtais zobs vai pirmais piena dzeroklis (pirmais piena molārs);
• 16–20 mēnešu vecumā – trešais zobs (kanīns);
• 20–30 mēnešu vecumā – piektais zobs vai otrais piena dzeroklis (otrais piena molārs).
Pēc apakšžokļa centrālajiem incisīviem šķiļas augšžokļa centrālie incisīvi, tad augšžokļa otrie zobi un apakšžokļa otrie zobi.
Šķilšanās secība var būt arī nedaudz atšķirīga, jo katrs mazulis ir individuāla būtne. Tomēr pirmajā dzīves gadā mazajam mutē vajadzētu būt vismaz astoņiem zobiem. Visi piena zobi pilnībā ir izšķīlušies līdz divu gadu vecumam.

Īpatnības piena zobu
sakodienā
Jāpiebilst, ka piena zobu sakodienā ir dažas īpatnības. Piemēram, bieži vecāki ir neizpratnē par starpzobu spraudziņām, kas veidojas starp piena zobiem. Tas ir fizioloģisks process, jo līdz piecu gadu vecumam piena zobi gatavojas maiņai. Tas notiek šādi:
• veidojas t.s. primātu spraugas – spraudziņas starp piena zobiem, kuru uzdevums ir saglabāt patstāvīgajiem zobiem pietiekamu vietu, jo piena zobi pēc izmēriem ir mazāki nekā patstāvīgie zobi;
• var novērot arī t.s. piena zobu nodilumu; tas arī ir fizioloģisks process un nodrošina pastāvīgo zobu iekļaušanos pareizā sakodienā;
• vieta tiek sagādāta arī augošajam bērna žoklim.

Kas patīk zobiņam
Kad zobi šķiļas vai jau ir izšķīlušies, būtu jāpievērš uzmanība barošanai (uzturam). Tikko zobiņi ir izšķīlušies, mazulim jādod cieta barība, t.i., garozas, barankas, lai zobi sāk pierast pie slodzes un būtu nodarbināti. Nav vēlams, ka tie būtu saldumi. Nepieradiniet savu mazuli pie tiem! Jāuzmanās ar dzirdināšanu, jo bieži bērniem tiek dota saldināta tēja, sula, cukurūdens, tāpēc priekšlaikus rodas kariozi, t.i., bojāti, zobi. Bērna zobu veselībai noteikti labāks būtu tīrs ūdens vai nesaldināta tēja. Bieži mazuļiem tiek doti mānekļi (knupīši). To zīšana būtu jāpārtrauc līdz 1,5 gadu vecumam, jo, lietojot to ilgāk, var veidoties nepareizs sakodiens.
Svarīgi laikus novērst nevēlamus bērna ieradumus – pirkstu vai rotaļlietu sūkāšanu. Bieži bērni mēdz kodīt, sūkāt augšlūpu vai apakšlūpu, rotaļājoties būtu jāliedz bērnam to darīt. Jāraugās, vai bērns guļot nesūkā pirkstu, neguļ uz savilktas dūrītes vai nesūkā kādu priekšmetu. To visu laikus un ar mīlestību var novērst.
Zobu tīrīšana ir sākama, tikko izšķīlies pirmais zobs. Bieži vecāki ir satraukušies, ka viss ir tik mazs – gan zobiņš, gan mazulis –, un atsakās to darīt. Nevajag baidīties, tīrīšanu var veikt ar nelielu vates piciņu vai marles gabaliņu, kas samērcēts ūdenī vai nesaldinātā tējā. Vēlāk rotaļājoties var dot bērnam pašam zobu birstīti. Pareizu tīrīšanas tehniku bērnam sāk mācīt, kad viņš ir sasniedzis divu gadu vecumu. Līdz tam tas jādara vecākiem, un, kamēr bērns vēl nav pilnīgi apguvis prasmi tīrīt zobus, vecākiem jābūt līdzās.
Fluora lietošana ir tikpat svarīga kā zobu tīrīšana. To sāk uzņemt no 6 mēnešu vecuma. Fluors nodrošina emaljas izturību pret skābju iedarbību, tam ir antibakteriāla iedarbība, t.i., tas kavē baktēriju vairošanos, veicina vielmaiņu. Zoba emaljā esošais fluors paaugstina emaljas izturību kariesa agrīnajā stadijā.
Fluors aptiekās ir nopērkams gan pilienu, gan tablešu veidā. Zīdaiņiem paredzēti pilieni, vecākiem bērniem – tabletes, kas tiek nosūkātas katru vakaru pēc zobu tīrīšanas pirms gulētiešanas. Fluoru iesaka lietot līdz 14 gadu vecumam.
Fluora devas:
• 0–2 g. v. – 0,25 mg F vai 0,5 mg NaF dienā,
• 2–5 g. v. – 0,5 mg F vai 1 mg NaF dienā,
• 5 g. v. – 1 mg F vai 2 mg NaF dienā.

Vizīte pie zobārsta
Ja mazulis ir vesels, zobārsts būtu jāapmeklē vienu reizi gadā. Noteikti bērns būtu jāparāda zobārstam pirmā gada laikā. Ja ir kādas problēmas, tad divas līdz četras reizes gadā.
3–6 gadus vecam bērnam jau būtu jāapmeklē zobu higiēnists. Šajā vizītē tiks noņemts mīkstais zobu aplikums, bērns vēlreiz tiks mācīts, kā pareizi tīrīt zobus, un iegūs pirmās iemaņas zobu tīrīšanā ar zobu diegu. Kamēr bērns nav tik veikls, vecākiem būtu jāpalīdz to izdarīt.
Ja bērns sūdzas par sāpēm vai piepampumu zobu apvidū, zobārsts būtu jāapmeklē nekavējoties, jo bērniem
• iekaisumi, abscesi u.c. attīstās divu trīs dienu laikā, varētu teikt – trīs reizes ātrāk nekā pieaugušiem, tāpēc palīdzība būtu jāsniedz nekavējoties;
• iekaisuma dēļ daudz izteiktākas ir vispārējās reakcijas (sāpes, temperatūra, tūska).

Vēlreiz jāatgādina: lai bērni būtu veseli, lai veseli būtu viņu zobi, posms no mazuļa piedzimšanas līdz izveidojas patstāvīgs sakodiens ir ļoti svarīgs – cik pūļu šajā laikā būsim ieguldījuši, tik veseli un mirdzoši būs mūsu bērnu zobi. Tātad:
• regulāri divas reizes dienā jātīra zobi ar fluoru saturošu pastu;
• līdz 14 gadu vecumam regulāri jālieto fluora tabletes;
• regulāri jāapmeklē zobārsts un zobu higiēnists;
• nedrīkstēst starpēdienreizēm un pārlieku našķoties ar saldumiem. √

Follow veselslv on Twitter



 


 


 

 

Citi piedāvājumi