{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Citi raksti par šo tēmu

Kur lielā karote jeb Ēst vai neēst?

Juta Gruze

 

Par ko runā vecāki bērnu svētkos, poliklīnikā gaidot rindā pie pediatra, jebkur, kur atrodas dzirdīgas ausis? Par savām atvasēm! Par viņu iesnām, pirmajiem soļiem, miegu un, protams,ēšanu. Ēd par maz,ēd par daudz, ir pārāk izvēlīgs, slikti uzvedas pie galda – lūk, biežākās vecāku sūdzības, saka bērnu ārsts Edvards Egils Zālītis. Vai velns ir tik melns, kā viņu mālē? Kad bērns patiešām neēd tā, kā vajadzētu, bet kad vecāki uztraucas velti? Ko darīt katrā no šiem gadījumiem?

Kāpēc bērns neēd?
Ja esam pamanījuši pārmaiņas bērna ēšanas paradumos, ir vērts padomāt par iemesliem. Bieži vien tie ir viegli novēršami.
• Vienkāršākais un biežākais iemesls – vecāki no bērna gaida pārāk daudz. Nozīme ir bērna vecumam un attīstības pakāpei. 8–12 mēnešu vecs zīdainis ir diezgan nekontrolējams – nevīžīgs, mētā ēdienu, nereti izlej pienu tikai tādēļ, lai par to papriecātos. Pusotra divu gadu vecumā bērns ir ļoti izvēlīgs, bet divu trīs gadu vecumā viņš sāk slikti uzvesties ēdienreižu laikā – dusmojas, negrib sēdēt pie galda, niķojas.
• Kādā vidē bērns aug, un kā viņš tiek ēdināts? Vai tas notiek, raugoties pulkstenī, vai tad, kad mazulis vēlas ēst? Nozīme ir cilvēkam, kas bērnu baro, – auklītei, mātei, vecaimātei. Nereti iemesls ir nesaprašanās starp mazo un cilvēku, kas dod ēst. Bērns raud, rāpo un tver pieaugušo aiz kājām, taču tas nesaprot, ka mazais grib ēst un spītīgi viņu baro tikai pēc pulksteņa. Tāpēc mazuli vajadzētu ēdināt tikai vienam cilvēkam, kas viņu labi pazīst. Turklāt, barojot pēc pulksteņa,ēšana nereti tiek forsēta.
• Daži vecāki ir ļoti stingri un negrib, ka bērns aiztiek ēdienu. Taču 10–24 mēnešu vecumā pienāk brīdis, kad bērns atsakās no karotes, jo vēlas ēst pats. Ja vecāki pārlieku cenšas ievērot kārtību, bērns dažkārt nesaņem vajadzīgo kaloriju daudzumu.
• Neiroloģiskas kaites, iedzimtas košanas un ēšanas muskulatūras un zarnu trakta anomālijas ir ievērojami retāk sastopami iemesli.
Ja ēšanas traucējumi ir vecākiem bērniem, lielāka ir varbūtība, ka to iemesls ir kāda psihes patoloģija.
Zīdaiņi jābaro uzmanīgi!
Var rasties divu veidu problēmas: bērns tiek pārbarots vai arī neuzņem pietiekami daudz kaloriju. Pārbarošanā vainīgi parasti ir pārāk rūpīgie vecāki. Tikko bērns ieraudas, viņu baro ar krūti vai adaptīvo maisījumu, taču bieži vien asaru cēlonis ir slapjas autiņbiksītes. Pirmo 4–6 dzīves mēnešu laikā bērns var pieņemties svarā par 30 gramiem dienā. Ja masa pieaug vairāk, jādomā, kāpēc.
Var gadīties, ka zīdainis nesaņem vajadzīgo kaloriju daudzumu. Ja vecāki bērnam ļauj dienā pārāk daudz gulēt (4–6 stundas), viņš ēd pārāk reti, un, kad bērns naktī izsalcis raud, vecāki kāroto maltīti tomēr nedod. Otrs iemesls – mātei trūkst piena, piemēram, viņai ir piena dziedzera (krūts) anatomiskas pārmaiņas vai īpatnības, kas neļauj bērnam saņemt pietiekamu daudzumu piena, taču viņa par to nezina.

Maza bērna ēšanas problēmas
• Pārbarošana nav tik bieži sastopama problēma. Nereti tā ir iedzimtība – arī vecāki savulaik pārmērīgi pieņēmušies svarā. Bet varbūt bērns uzņem pārāk daudz kaloriju? Tādā gadījumā jāierobežo ēšanas biežums un ēdiena daudzums.
• Daudzi vecāki ir norūpējušies, ka bērns ir pārāk izvēlīgs, taču pusotra divu gadu vecumā tā ir normāla parādība. Turklāt bērni, kas ir ļoti izvēlīgi, parasti adekvāti pieņemas svarā. Vecākiem šķiet, ka atvase neēd. Ko darīt? Tomēr tas ir normāli, un bērns pats uzņems vajadzīgās uzturvielas. Lai vecākiem sirds būtu mierīgāka, papildus var dot vitamīnus. Tikai nevajag ar bērnu cīnīties – tā viegli rodas fobija pret ēdienreizēm. Ar katru reizi vajadzētu piedāvāt lielāku ēdienu izvēli, vispirms dodot neierastākus ēdienus un tikai tad, ja tos neēd, piedāvāt pierastos. Jaunos ēdienus uz šķīvja liek pavisam nedaudz, jo galvenais – lai tos pagaršotu. Bērns ir jāpaslavē, līdzko viņš apēd ko jaunu. Vecākiem jāēd tas pats, turklāt tā, lai bērns to redzētu un novērtētu.
• Slikta uzvedība, dusmu lēkmes pie galda, protams, traucē ēdienreizes, taču pret tām jāizturas iecietīgi. Varbūt tā ir vienīgā reize dienā, kad visa ģimene ir kopā, un bērns saprot, ka tā ir viņa “uznākšana uz skatuves”, iespēja sevi parādīt. Nedrīkst aizmirst bērna vecumu – nevar dusmoties uz 12 mēnešu vecu zīdaini, jo šāda uzvedība nav nekas neparasts. Ja ēdienreize ir vēlu vakarā, bērns ir noguris un, slikti uzvedoties pie galda, pauž savu neapmierinātību. Ko darīt? Galvenais – neizraisīt konfliktu. Ja bērns raud, viņš jānoceļ no galda, jāieliek sētiņā vai jāieved citā istabā un jāatstāj vienatnē, tas ir, jāatrauj no vecākiem, konfliktsituācijas un jāļauj pašam tikt ar sevi galā. Pēc divām minūtēm viņu atkal nosēdina pie galda. Nevajag vispirms dot saldo ēdienu, jo bērns iedomāsies, ka viņu apbalvo par sliktu uzvedību.
Pozitīvi ēdināšanas rituālu ietekmē attieksme pret bērnu – ja viņam ir pašam savs krēsliņš, šķīvītis, ja virtuvē ir gaiša un mierīga atmosfēra.
• Bērns vilcinās ēst – citi ir jau paēduši, bet viņš vēl knibinās ap ēdienu. Tad jālūko, vai bērnu netraucē apkārtējie – brāļi un māsas, suns – vai arī televizors, radio, kas novērš uzmanību no ēdiena. Ja šādu faktoru nav, vilcināšanās jāuztver kā savdabīgs protests, negatīva attieksme pret ēdienu. Nesteidziniet bērnu. Var noņemt šķīvi un gaidīt līdz nākamajai ēdienreizei. Ja bērns saprot, ko no viņa grib, viņš noteikti jāuzslavē.
• Nereti vecākiem šķiet, ka mīlulis ēd par maz. Katram bērnam ir sava norma, ko viņš izēd. Ja pusdienās viņš apēd vien nieka karotīti zupas, nav pamata uztraukties. Viens no galvenajiem noteikumiem – jāievēro režīms: brokastis, pusdienas, launags, vakariņas, starp tām var būt uzkodas – siera šķēlīte, ābols. Ja bērns neēd, jāpadomā, ko un cik mazulis ēda iepriekšējā reizē. Varbūt viņš slikti gulēja, ir saaukstējies. Svarīgi, ko bērns ir dzēris –ēstgribu krietni mazina piens un dažādas sulas. 15–16 mēnešu vecumā bērns ir ļoti aizņemts. Viņam ir jārotaļājas. Viņš nevaļīgi iedzer no pudelītes un atgriežas pie spēlēm. Šajā vecumā bērni ir kustīgi, un viņiem, tāpat kā aizņemtajiem pieaugušiem, neatliek laika ēšanai. Ja pēc gada vecuma bērns izdzer vairāk par 750 ml piena dienā, tas sāk ierobežot viņa ēstgribu. Arī ūdens rada pilnuma sajūtu, turklāt tajā nav kaloriju.
• Jo ilgāk bērns nepazīs saldumus, jo labāk. Vecmāmiņas sataupītā šokolāde “nosit” apetīti uz ilgāku laiku.
• Vēl kāds noteikums, ko der ielāgot. Bērnam līdz piecu gadu vecumam neļauj iet pie ledusskapja. Arī pēc šā vecuma sasniegšanas jākontrolē, ko bērns no tā izņem.

Padomu sniegs ārsts
Ja vecākiem rodas aizdomas, ka viņu atvase neēd tā, kā vajadzētu, pareizāk būtu kopā ar bērnu doties pie pediatra vai ģimenes ārsta. Pirms tam nedēļu būtu jāpieraksta, ko un cik bērns ēd, dzer, kāds ir viņa ēšanas režīms. Ārsts bērnu pirmām kārtām nosvērs, tas ir objektīvāks rādītājs nekā gādīgo vecāku aizdomas. Katram bērnam ir sava augšanas līkne, ko zīmē, noskaidrojot augumu, masu, galvaskausa apkārtmēru. Pēc šīs līknes labi var redzēt, kā bērns aug un attīstās, kādas ir novirzes no personiskās normas. Ja ārsts uzskatīs, ka problēma ir gana nopietna, viņš sāks tālāku izmeklēšanu.

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

 

Citi piedāvājumi