{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Klepus cēloņi bērniem

Valda Dāvida

Reti kurš bērnība nav klepojis. Klepus ir viens no biežākajiem ārsta apmeklējuma iemesliem.
Kas ir klepus?
Klepus ir reflektors akts, kuru izraisa elpceļu kairinājums. Elpceļos ir vietas, kuras ļoti jutīgas pret kairinājumu. Tās atrodas rīkles mugurējā sienā, balsenē, trahejas dalīšanas vietā un bronhos. Klepus attīra elpceļus no putekļiem, sīkiem svešķermeņiem, gļotām, strutām, asinīm. Tāpēc klepu nevajag apspiest, bet ar dažādiem līdzekļiem jāpanāk vieglāku atklepošanu. Lai klepus beigtos, jāpārtrauc kaitīgo faktoru iedarbība uz elpceļiem un jāārstē šo faktoru radītais iekaisums.
Ilgstošs klepus kaitīgi iedarbojas uz plaušām, izraisot to uzpūšanas jeb hiperventilāciju. Turklāt ilgstošs klepus rada papildu slodzi sirdij, attīstās tā saucamās sekundārās kardiopātijas. Dažreiz novēro asins izplūdumus acs ābolā.


Kā raksturot klepu?
Ārsts parasti vecākiem jautā, kāds klepus ir bērnam. No vecāku atbildes lielā mērā atkarīga pareiza diagnoze un terapijas izvēle.
-    Klepu var iedalīt divās lielās grupās:
1)    recidivejošs — kas atkārtojas pēc zināma laika perioda, bet starplaikos klepus nav;
2)    pastāvīgs — kad klepo gandrīz bez pārtraukumiem mēnešiem ilgi.
Klepus var būt:
1)    sauss — bērns neko neatkrēpo. Sauss klepus parasti ir elpceļu iekaisuma sākumā, akūtas respiratora vīrusa infekcijas sākuma periodā;
2)    mitrs — ar krēpu atdalīšanos. Krēpas var būt bālganas, dzeltenīgas, zaļganas, ar asins stīdziņu piejaukumu;
3)    lēkmjveida — ja ir garais klepus, pie dažām bērnu slimībām, pie bronhiālās astmas, ja elpceļos iekļuvis svešķermenis.
-    Jāievēro arī, kurās diennakts stundās bērns vairāk klepo. Nakts, nakts un rīta klepus var liecināt par astmu. Ja bērns klepo iemiegot un tūlīt pēc pamošanās, iespējams, ka viņam ir bronhīts.
-   Klepum ir sava sezona. Klepus ziemas un pavasara, rudens mēnešos vairāk raksturīgs tā sauktajam recidivējošam bronhītam. Klepus no rītiem, pavasarī, koku un pļavas ziedu uzplaukšanas laikā, liecina par alerģisku klepu.
Biežākās elpceļu patoloģijas un slimības, kuru simptoms ir klepus
Imūndeficīts
Bērna pirmajos dzīves mēnešos vēro smagas pneimonijas, bronhītus.
Elpošanas ceļu iedzimtas patoloģijas
•    Aukslēju šķeltne, kad biežāk iespējama barības nokļūšana elpceļos (aspirācija).
•    Trahejas patoloģija — stipri paplašināta traheja, šaura stenotiska traheja.
•    Bronhu elastīgo audu un skrimšļu defekts.
•    Iedzimts sīko bronhu sieniņu vājums. Pie šīm patoloģijām vēro mitru, pat strutainu klepu, saklausa mitrus trokšņus virs plaušām.
Obstruktīvais bronhīts
To novēro dzīves pirmajos trīs četros gados. Vidējie un sīkie bronhi ir iekaisuši, pildīti ar gļotām. Tas rada bronhu nosprostojumus jeb obstrukciju, izraisa klepu, aizdusu. Tādu bronhītu biežāk novēro pie vīrusu infekcijām. Ja šādi bronhīti atkārtojas vairākas reizes, vēlāk var izveidoties bronhiālā astma.
Recidivējošs bronhīts
Bronhīts, kas atkārtojas trīs četras reizes gadā. Ar to biežāk slimo pirmsskolas vecuma bērni un tie, kuriem ir deguna blakusdobumu, hroniski mandeļu iekaisumi, palielināti adenoīdi.
Paasinājumi galvenokārt vērojami ziemas un pavasara, rudens mēnešos. Raksturīgs mitrs klepus, bet dažiem var būt sauss, kairinošs klepus. Klepus ilgst divas četras nedēļas un ilgāk.
Pneimonijas
Iekaisuma process plaušu audos. Ar to slimo jebkurā vecumā, smagāk noris bērniem. Maziem bērniem novēro deguna spārnu cilāšanos un ap mutīti zilganu ādas nokrāsu, paātrinātu elpošanu. Sākumā klepus sauss, vēlāk mitrs. Virs plaušām dzirdami mitri trokšņi.
Bronhiālā astma
Slimības gaita un izpausmes ir ļoti daudzveidīgas, atkarīgas no bērna vecuma. Lielākiem bērniem vairāk raksturīgs sauss, lēkmjveida klepus, biežāk nakts un rīta stundās, bet dienā pēc fiziskas pārslodzes, saskarsmes ar smakām, smaržām, kontakta ar dzīvniekiem, putekļiem. Parasti ir apgrūtināta izelpa, ko pats slimnieks vai viņa tuvinieki bieži dēvē par "pīkstieniem" krūtīs. Maziem bērniem var būt mitrs klepus un mitri trokšņi.
Svešķermeņi elpceļos un barības vielu aspirācija (aizrīšanās)
Zīdaiņiem un maziem bērniem biežāk vērojams elpceļu nosprostojums ar pārtiku. Lielākie bērni mēdz ēst spēlējoties, skrienot, smejoties un bieži aspirē elpceļos saulespuķu seklas, mazas apaļas konfektītes, riekstus, graudus, sīkas rotaļlietas, mazas monētas. Tad vērojams lēkmjveida klepus, sejas zilganums. Vēlāk, kad svešķermenis iekļuvis dziļāk bronhos, vēro bronhītus un pneimonijas, pat it kā astmas lēkmes.
Tās ir biežāk vērojamās patoloģijas, kad bērnam ir klepus. Protams, klepus iemesli var būt arī citi. Tomēr teiciens — "gan jau klepus pāries, visi klepo" — nav pareizs. Bērns noteikti jāizmeklē. Klepum ieilgstot, jāizdara plaušu rentgenogramma, ausu, kakla un deguna apskate, asinsaina. Ja ir aizdomas par pneimoniju, rentgenogrammu vēlams izdarīt pirmajā nedēļā, pat pirmajās trīs dienās.
Ja rodas aizdomas, ka bronhos nokļuvis svešķermenis, bērns nekavējoties jāved uz slimnīcu, kur svešķermeni no bronhiem izņems ārsts speciālists.
Ja klepus nepadodas parastajai terapijai, jādodas pie plaušu slimību speciālista.