{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Kā pasargāt bērnu no infekcijām?

Informācija sagatavota sadarbībā ar bērnu infektoloģi Daci Zavadsku

Bērnu vasaras nometnes ir viens no saturīgākajiem laika pavadīšanas veidiem vasarā, kas patīk gan bērniem, gan arī vecākiem. Šī vasara ir īpaša arī ar Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Gan nometņu laikā, gan arī dziesmu svētkos jaunieši un bērni ikdienu pavada cieši kopā, bieži aizmirst ievērot higiēnas normas un tas rada labvēlīgus apstākļus dažādu infekcijas slimību izplatībai. 

Izplatības ceļi un simptomi
Infekcijas slimības izplatās gaisa pilienu, fekāli - orālā vai sadzīves kontaktu ceļā, tāpēc tās ir viena no aktuālākajām problēmām šāda veida pasākumos. Bērni var inficēties dažādi – tiešā vai netiešā saskarsmē ar inficētiem cilvēkiem, lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātus produktus (gaļu, olas, pienu un tā produktus), spēlējoties ar mājdzīvniekiem – putniem, bruņurupučiem, pelēm un žurkām, lietojot ēdienu, kas gatavots nepietiekamos sanitāros apstākļos. Pirmie simptomi visbiežāk ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, ēstgribas zudums, caureja, slikta dūša, vemšana vai sāpes vēderā. Tad jāmeklē ārsta palīdzība, kurš noteiks diagnozi, izvēlēsies pareizu ārstēšanu un izskaidros, kādi piesardzības pasākumi veicami, lai infekcija neizplatītos tālāk.

Rota vīruss
Rota vīruss ir akūta zarnu infekcijas slimība, kurai raksturīgi galvenokārt gremošanas trakta bojājumi. Tās galvenie simptomi ir slikta dūša, vemšana, caureja un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Inkubācijas periods ilgst no dažām stundām līdz aptuveni 3 dienām, taču visbiežāk bērns saslimst divu dienu laikā pēc inficēšanās. Atšķirībā no citiem zarnu vīrusiem rota vīruss ir vienīgā zarnu infekcija, pret kuru iespējams vakcinēties.

Masalas
Vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu veidā un organismā nonāk caur elpošanas sistēmu. Sākotnēji vīruss nokļūst elpošanas sistēmas (trahejas, bronhu) epitēlija šūnās, pēc tam asinīs un tālāk limfaudos, kur savairojas un izplatās tālāk ar asinīm. Inkubācijas periods ir 8 – 12 – 17 dienas. Tipiskie masalu simptomi neparādās uzreiz. Sākuma periodā trīs līdz četras dienas, slimnieki sūdzas par sagurumu, sliktu apetīti. Temperatūra pakāpeniski var paaugstināties pat līdz 39 – 40 °C. Bieži ir iesnas, klepus, acu konjunktīvas iekaisums. Slimības trešajā, ceturtajā dienā sāk parādīties tipiskie masalu izsitumi, kuru izskatam un parādīšanās secībai ir būtiska loma diagnostikā. Vakcinācija pret masalām Latvijā ir iekļauta potēšanas kalendārā. Poti pret masalām bērni saņem 15 mēnešu un 7 gadu vecumā.

Salmoneloze
Biežāk sastopamā bakteriālā infekcija Latvijā, kas skar zarnu traktu. Aktīvāk izplatās vasaras siltajos mēnešos. Biežākie simptomi ir slikta dūša, vemšana, krampji un sāpes vēderā, caureja (arī ar asins piejaukumu), drudzis, galvassāpes. Ja slimība noris smagā formā, kā arī ja saslimušais ir mazs bērns, liels šķidruma zudums var izraisīt smagu organisma atūdeņošanos. Bīstama slimības komplikācija ir baktēriju iekļūšana no zarnu trakta asinīs, kas pat var izraisīt iekšējo orgānu inficēšanu. Salmonelozes simptomi parādās 6 – 72 stundas pēc inficēšanas.

A hepatīta vīrus
A hepatīts ir aknu iekaisums, fekāli – orāla infekcija jeb, tautas valodā runājot, netīro roku slimība. Izplatās sadzīves kontaktu ceļā vai lietojot uzturā ēdienu, ko gatavojis inficēts cilvēks. Risks inficēties pastāv arī lietojot uzturā netīru dzeramo ūdeni, nemazgātus un nemizotus augļus vai termiski neapstrādātu ēdienu. Tāpēc ir svarīgi, pirms vasaras nometnes parunāt ar bērnu, pastāstīt, ka nedrīkst dzert ūdeni no svešas pudeles, ēst netīrus dārzeņus un augļus. Pēdējo gadu laikā Latvijā piedzīvota A hepatīta epidēmija, kas ir plašākā daudzu gadu laikā. Vasara, kad bērni dodas uz nometnēm un dziesmu svētkiem, varētu radīt jaunu saslimstības vilni. Pret A hepatītu iespējams vakcinēties, kas principā ir vienīgais drošais profilakses veids.

Jāpievērš uzmanību higiēnai un drošībai
Drošības un higiēnas pasākumu ievērošana ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas apliecina nometnes kvalitāti un palīdz izvairīties no nepatīkamies starpgadījumiem arī svētku laikā. Pirms šādiem pasākumiem vecākiem būtiski izrunāt ar bērnu higiēnas un drošības jautājumus, ieteicams pašiem pārbaudīt nometnes teritoriju, pievēršot uzmanību būtiskākajām lietām.
Vai tualetes telpas ir atbilstoši aprīkotas, vai ir nodrošināta iespēja nomazgāt rokas pēc tualetes lietošanas, kā arī pirms ēšanas. Tualetē jābūt tualetes papīram vai salvetēm, ziepēm un roku žāvēšanas vai susināšanas līdzeklim/ierīcei.
Kāda ir drošība nometnes teritorijā, rotaļu un sporta laukumos - no kāda materiāla veidotas ierīces, vai ir droši nostiprinātas un nav redzamu bojājumu.
Ja nometnes ir saistītas ar atrašanos dabā, vajadzētu atcerēties par profilakses pasākumiem pret ērcēm – piemērotu apģērbu, ērču un odu atbaidīšanas līdzekļiem, kā arī vakcināciju pret ērču encefalītu.
Ja nometnes teritorijā vai tās tuvumā atrodas peldvieta, ieteicams pārbaudīt, vai tā ir oficiāla peldvieta un vai peldūdens ir veselībai nekaitīgs. Lai novērstu ar peldēšanos saistītu traumatismu, bērnus peldēšanās laikā nepieciešams pieskatīt.

Aktīvā atpūta un pasākumi ir visādā ziņā atbalstāmas aktivitātes, tikai katram pašam jāparūpējas, lai būtu tām labi sagatavots.

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi