{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Sabiedrība un smēķēšana. Bezmaksas palīdzība

Anatolijs Ivanovs
Allena Karra Centrs Latvijā

  Lielākajā daļā valstu valdība lēni ievieš dažādus smēķēšanu ierobežojošus pasākumus. Tai pašā laikā neaizmirstot iedzīvoties uz smēķētāju rēķina, paaugstinot akcīzes nodokli. Sabiedrībā veidojas attieksme pret smēķētājiem kā pret izraidītajiem.

Situācija ar smēķētājiem

Patiesībā smēķētāji nav vainīgi pie tā, ka sabiedrība nepasargāja tos no tabakas kompāniju alkatības, kuras katru gadu ievelk arvien jaunus dalībniekus nikotīna atkarīgo armijā. Valdībai tas zināmā mērā pat ir izdevīgi – ievērojami ieņēmumi no akcīzes un citiem nodokļiem. Turklāt smēķētāji būtiski saīsina savu dzīvi un tā valsts ietaupa uz pensiju izmaksām. Kāpēc gan valsts nesper nopietnus soļus smēķēšanas apkarošanas lauciņā? Lūk, daži iemesli:
1. Cīņa ar smēķēšanu ir smags uzdevums un tas nevainagosies panākumiem ne pie kādiem apstākļiem. Politiskās dividendes pielīdzināmas nullei.
2. Pasaule pārāk nepiepūlas šajā jomā, un vai tad mums visvairāk vajag, mums galvenais ir īpaši neizcelties.
3. Tēma ir strīdīga, cilvēktiesības ir kaut kur blakus, ja nu smēķētāji sāk spiest uz to.
4. Ir daudz nopietnākas rūpes par smēķējošiem iedzīvotājiem.
5. Smēķēt vai nesmēķēt, indēt vai neindēt sevi – tā ir katra personīgā darīšana, un sabiedrībai no tā ne silts, ne auksts, lai gan augstākminētie valsts ieguvumi ir manāmi.
Bet vai tiešām situācija ar smēķējošiem mūsu sabiedrības locekļiem izskatās tik nekaitīgi. Ir šādi novērojumi:
- Darba ražīgums jebkurā valstī ir tieši atkarīgs no smēķētāju skaita. Jo smēķētāju vairāk – jo ražīgums zemāks.
- Sabiedrības labvēlības un dzīvesprieka koeficienta atkarība no smēķētāju skaita. Tas paaugstinās, samazinoties smēķētāju skaitam un pazeminās, tam pieaugot.
Es lieliski atceros savu stāvokli, kad biju kaislīgs smēķētājs – pastāvīgs īgnums, nespēja pozitīvi skatīties uz pasauli, pastāvīga noguruma sajūta, apātija. Viss mainījās pēc tam, kad es atmetu smēķēšanu – it kā būtu atdzimis no jauna. Un, ja vien eksistētu ierīce, ar kuru varētu izmērīt dzīvesprieka koeficientu, tad tas atzīmētu būtisku šī rādītāja paaugstināšanos manā organismā. Taču mans stāvoklis ietekmēja arī manus apkārtējos, tuviniekus, sniedzot tiem vairāk dzīves pozitīvisma. No tā es izdaru secinājumu, ka smēķētāju skaita samazināšanās sabiedrībā labvēlīgi iespaido sabiedrības atmosfēru kopumā.

Necīnīties ar smēķētājiem, bet ar smēķēšanu!

1. Ir nepieļaujami vainot smēķētājus faktā, ka viņi smēķē. Tieši sabiedrības vaina tajā ir neapgāžama. Sabiedrība ir iemānījusi viņiem šo indi, iemācījusi to lietot un uz tā pelna. Smēķētāji ir pelnījuši vienīgi līdzjūtību! Jācīnās nevis ar smēķētājiem, bet gan ar smēķēšanu!
2. Smēķēšana – tā ir nopietna atkarības forma, kas prasa zināmas pūles, lai atbrīvotos, un kuru mums pašiem ne vienmēr pietiek. Ļoti bieži ir nepieciešama palīdzība, lai izkļūtu no šiem slazdiem.
3. Katrs smēķētājs, ziņkārības vadīts, izsmēķē savu pirmo cigareti, nenojaušot, kādās lamatās viņš iekļūst, kādas ciešanas nākotnē nesīs šis vieglprātīgais solis. Nikotīna lamatas ievelk uz ilgiem gadiem, atņemot veselību, naudu, un vēl izraisot arī sabiedrības nicinājumu.

Cīņas metodes

Jāatzīmē, ka pēdējā laikā valdība ir aktivizējusies cīņā ar smēķēšanu. Tiesa gan, tā galvenokārt cenšas smēķētājus pazemot un pat nolikt ārpus likuma. Problēmas būtība ir faktā, ka visu uz šo dienu eksistējošo cīņas metožu pamatā ir konceptuāla kļūda, kas neļauj iegūt reālus rezultātus. Kur tad ir kļūda?
Aicinot smēķētājus atmest smēķēšanu, šie sludinātāji pamatojas uz iemesliem, kuri smēķētājiem nav būtiski, jo viņi smēķē pavisam citu iemeslu dēļ. Turklāt, iebiedējot ar iespēju iegūt nopietnu saslimšanu, viņi neņem vērā kādu cilvēka īpašību – no šodienas nelaimēm tas baidās vairāk nekā no rītdienas. Smēķētājs smēķē tāpēc, ka ir pārliecināts – cigarete sniedz viņam baudu, atslābināšanos stresa situācijās, spēju koncentrēties vajadzīgā brīdī. Bet tas, kurš apdraud viņu, automātiski kļūst par ienaidnieku.
Visiem cīnītājiem jāsaprot, ka atmest smēķēšanu traucē tikai divas lietas:
1.    Bailes no tā, ka smēķētājs nes milzu upuri, tai pašā laikā liedzot sev baudu un atbalstu.
2.    Bailes no tā, ka smēķētāju sagaida mokošs atradināšanās posms, kurš ilgs nenoteiktu laiku un ne vienmēr novedīs pie vajadzīgā rezultāta.

Tas, kurš spēs atbrīvot smēķētāju no šīm bailēm, atbrīvos arī cilvēci no smēķēšanas. Pārsteidz palīglīdzekļu dažādība, kurus piedāvā smēķēšanas atmešanas tirgus – tabletes pret smēķēšanu, nikotīna plāksteri, košļājamās gumijas, ledenes ar nikotīnu, elektroniskā cigarete. Tie visi ir nikotīnu saturoši elementi. Tātad - nikotīns pret nikotīnu! Pārsteidzošs absurds. Taču ir arī metodes – šoka terapija, akupunktūra, kodēšana, hipnoze.
Visas šīs metodes, kopā ar palīglīdzekļiem, liek nabaga smēķētājam piepūlēt gribasspēku un gaidīt, kad pāries vēlme smēķēt. Taču tā nepāriet, jo problēma ir smēķētāja galvā! Viņa apziņā cigaretes vērtība ar laiku nevis samazinās, bet tieši otrādi, daudzkārtīgi pieaug. Cilvēkam, kurš ievēro diētu, ēdiens šķiet daudz kārdinošāks nekā parastam cilvēkam.
Cilvēks sāk meklēt ieganstu vienoties pašam ar sevi par vienu cigareti, vairumā gadījumu viņam tas izdodas, un viņš izsmēķē šo cigareti. Taču viena metode nodalīta atsevišķi, un tieši tā ir nonākusi līdz smēķētāja psiholoģijas izpratnes dzīlēm. Tā ir Allena Karra metode!

Sabiedrība un smēķēšana. Ko darīt?

Kamēr valsts cīnīsies nevis ar smēķēšanu, bet ar smēķētājiem, situācija diezin vai mainīsies. Ir jāsaprot kāda visai vienkārša lieta, smēķēšana – tā nav smēķētāja vaina, bet gan viņa nelaime. Ko valsts varētu darīt:
1. Ikgadējā tabakas konferencē censties tikt skaidrībā par esošo smēķēšanas atmešanas metožu efektivitāti. Izvēloties iespējami veiksmīgāko metodi, sniegt tai daudzpusīgu valsts atbalstu.
2. Jautājumu jautājums – kā pasargāt pusaudzi no nikotīna slazdiem. Nepieciešams izstrādāt metodiku obligātās antinikotīna stundas vadīšanai pusaudžiem 10-12 gadu vecumā, kura līdzināsies potei, kas uz visiem laikiem novērsīs cilvēka prātā jebkuru vēlmi izsmēķēt „izmēģinājuma” cigareti. To izdarīt būs krietni vieglāk, nekā vēlāk izvilkt ļaunprātīgu smēķētāju no nikotīna slazdiem.
3. Izstrādāt un regulāri vadīt televīzijas programmu ciklu, kur informētu smēķētāju par pastāvošajām smēķēšanas atmešanas metodēm, to panākumiem, darbības ilglaicīgumu. Savdabīga bijušo smēķētāju pieredzes apmaiņa utt.
4. Visu šo pasākumu finansēšanas jautājumus nodot tabakas kompānijām, tajā pat laikā neļaujot tām uzkraut šos neparedzētos izdevumus uz smēķētāju pleciem.

Valdība ir spējīga korekti un pakāpeniski pielīdzināt nullei nepieciešamību pēc šīs indes. Galvenais, lai pietiktu gudrības un pacietības. Tomēr tie smēķētāji, kuri vairs negrib gaidīt palīdzību no valsts, garantēti to saņems Allena Karra Centrā Latvijā:
www.allencarr.lv

Bezmaksas konsultācijas Rīgā, Brīvības ielā 98,
- latviešu valodā katru piektdienu plkst. 10.00,
- krievu valodā katru ceturtdienu plkst. 10.00,
Pieraksts pa tālr. 67272225
Bezmaksas konsultācijas Internetā caur Skype
- latviešu valodā –  eriksmigacevs
- krievu valodā –  anatoly.ivanov2008


Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

  Avene 160x160px
 

 

Citi piedāvājumi