Lielākajā daļā valstu valdība lēni ievieš dažādus smēķēšanu ierobežojošus pasākumus. Tai pašā laikā neaizmirstot iedzīvoties uz smēķētāju rēķina, paaugstinot akcīzes nodokli. Sabiedrībā veidojas attieksme pret smēķētājiem kā pret izraidītajiem.

No Latvijas avīzēm un citiem medijiem ir zināms, ka eksistē un apkārt pa Rīgas klubiem cirkulē tāda ļoti bīstama viela - ecstasy (extasy, ekstasy), tā pat ir uzbrukusi tādam ideālam un gandrīz nevainojamam puisim kā Jaundžeikaram junioram. Kādi ir publiski pieejamie pētījumi par šīs vielas iespaidu uz lietotāju veselību. Un ar ko potenciāli nāksies saskarties Jaundžeikaram junioram un citiem „kaifa ķērājiem” un alternatīvā prāta stāvokļa sasniedzējiem.

Jānis Lācis

– Iedo’ smēķi! – aiz skolas stūra, kur nomīdīti apstādījumi un izsmēķu pilnas pamales, divpadsmitgadīgais Jānītis vēršas pie skolasbiedra. Taču lūgums netiek apmierināts, jo atruna ir, lai pats par savu pusdienu naudu pērkot cigaretes. Jānītis neapmierināts norūc, ka otrs ir idiots, saņem tamlīdzīgu atbildi, un “streļīšana” ar to ir galā.
Bet uzpīpēt tak derēja…

    Narkotiku lietošana, lai kā arī gribētos "pievērt acis", ir reāla problēma, kas kļūst aizvien aktuālāka. Ir tik dabiski ticēt, ka "tā var skart visus, izņemot mani (un manus bērnus)". Lai Die's dod, ka tā!
Bet ko iesākt, ja tomēr rodas aizdomas, ka jūsu bērns lieto narkotikas? Par šo un citām problēmām stāsta Narkoloģijas centra ambulatorās nodaļas pusaudžu kabineta narkologs Inga Landsmane.
Bērni un narkotikas
— Narkotikas ir tik dažādas... Vai var gadīties tā, ka bērns ir lietojis narkotikas, pats to nezinādams?
— Tas varētu gadīties 10—11 gadu vecumā, kad bērns zina, KO nozīmē vārds "narkotikas", bet viņam nav pilnīgas informācijas. Skolā vai diskotēkā, kad visi samet naudu alum vai brendijam, kāds ierodas ar tabletēm un saka: "Pamēģini, būs labi, viegli, gribēsies smieties..." Un bērni, nezinot, kas tas ir, pamēģina.