{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Ziedputekšņu alerģija

Māris Bukovskis

Neskaitāmi cilvēki pavasari sagaida ar zināmām bažām. Iemesls? Ziedputekšņu alerģija jeb polinoze, kuras izpausmes ir iesnas, acu nieze un asarošana, nopietnākā gadījumā – bronhiālās astmas uzliesmojums.

Slimības simptomi parādās noteiktos pavasara vai vasaras mēnešos vairākus gadus pēc kārtas. Agri pavasarī alerģiju izraisa koku un krūmu ziedputekšņi – alkšņu, bērzu, papeļu, liepu, ozolu, kļavu. Vasaras vidū  graudzāles – timotiņš, skarene, auzene, kamolzāle, rudzi, lapsaste u.c. Tiem, kas vasaras vidū regulāri ir “saaukstējušies”, būtu jānoskaidro, vai tā nav alerģija – hronisks alerģisks iekaisums acu, deguna gļotādā vai bronhos, ko nosaka savdabīga imūnsistēmas reakcija uz apkārtējās vides ietekmi.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šīs neērtības cenšas ignorēt – latvietis taču ir cilvēks, kas nemīl “rīt ķīmiju”. Taču sastopami ļaudis, kuriem alerģijas izpausmes ir ārkārtīgi spilgtas un slimības simptomi tiešām ir nomācoši. Nepārtraukti tek deguns, šķavas atkārtojas četras piecas, citreiz pat vairāk reižu pēc kārtas. Dienā vēl iespējams elpot caur muti, bet ko darīt naktī? Negulēta vai pusmiegā aizvadīta nakts izraisa nogurumu un miegainību dienā. Skolā vai darbā nav iespējams koncentrēties, sāp galva. Turklāt mācību iestādēs pavasaris ir eksāmenu laiks.
Kā atrisināt problēmu? Modernā farmakoloģija ļauj ievērojami atvieglot vai – atsevišķos gadījumos – pat pilnībā novērst alerģijas simptomus.
Nereti tiek lietoti vecie un pārbaudītie pretalerģijas līdzekļi jeb antihistamīni. Neapšaubāmi efektīvi, taču savu laiku nodzīvojuši medikamenti viena vienkārša iemesla dēļ – tiem ir nomierinošs, miegainību izraisošs efekts, kas dažiem  cilvēkiem var būt īpaši spilgti izteikts. Līdz ar to šīs zāles bīstami lietot cilvēkiem, kam darbā nepieciešama pastāvīga uzmanības koncentrēšana, piemēram, iekārtu apkalpotājiem vai tiem, kas vada automobili. Koncentrēšanās spēju mazināšanās būtiska ir skolēniem un studentiem.
Lai sasniegtu maksimālo efektu, ieteicams ārstēšanu sākt aptuveni divas trīs nedēļas pirms paredzamās ziedputekšņu sezonas un turpināt zāļu lietošanu visu ziedēšanas sezonu. Piemēram, ja pacients sūdzas par iesnām un acu kairinājumu katru gadu noteiktā laika periodā, piemēram, no marta līdz maija beigām, antihistamīns jāsāk lietot februāra vidū un jāturpina līdz maija pēdējām dienām. Kāpēc nepieciešams šāds ārstēšanas režīms? Pēdējos gados pierādījies, ka pastāvīga ārstēšana ir ievērojami efektīvāka nekā pretalerģijas zāļu lietošana “pēc vajadzības”. Turklāt, ilgstoši ārstējoties, var izpausties antihistamīna līdzekļiem piemītošais nelielais pretiekaisuma jeb “ārstējošais” efekts, ko nekādā gadījumā neizdodas iegūt, lietojot zāles epizodiski.
Antihistamīnu grupas medikamenti labi palīdz pret alerģiskām iesnām un konjunktivītu, bet nav derīgi bronhiālās astmas ārstēšanai. Profilaktiski lietoti, tie aptuveni uz pusi samazina risku saslimt ar bronhiālo astmu bērniem, kas slimo ar atopisko dermatītu jeb neirodermītu un kam ir alerģija pret ziedputekšņiem vai mājas putekļuērcītēm,  kā arī pasargā no astmas uzliesmojumiem. Jāatgādina, ka aizsargājošo iedarbību iespējams panākt tikai, antihistamīnus lietojot regulāri.
Būtiski atcerēties, ka antihistamīni labi palīdz pacientiem ar vieglas pakāpes alerģiskām iesnām un tie lietojami kopā ar glikokortikoīdiem smagu alerģisku iesnu gadījumā. Labāk tie palīdz pacientiem ar alerģiju pret ziedputekšņiem, mazāk – cilvēkiem, kas slimo ar mājas putekļuērcīšu alerģiju. Tad labāk izvēlēties glikokortikoīdu saturošus deguna inhalatorus.
Ja pacientam galvenokārt ir apgrūtināta elpošana jeb deguna eju blokāde, labāk izvēlēties kombinētos zāļu preparātus, kas satur kādu no antihistamīniem, un deguna ejas paplašinošus līdzekļus vai jau minētos glikokortikoīdus, jo antihistamīni vāji ietekmē šo alerģijas simptomu.
Ja ir radušās aizdomas par slimības alerģisko izcelsmi, nav vēlams mēģināt izārstēt sevi pašam. Izmēģinot pirmo ārsta ordinēto vai paša izvēlēto medikamentu un negūstot vēlamo efektu, pacienti pieļauj biežāko kļūdu: secina, ka “nekas tāpat nepalīdz”, un atmet visam ar roku. Jāatceras, ka izvēlēties pareizu ārstēšanas līdzekli jums palīdzēs alergologs.‑√

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi