{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Saudzēsim acis – izvēlēsimies pareizu apgaismojumu

Ilze Pole

Rudeni un ziemā, kad dienasgaismas kļūst mazāk, mēs arvien lielāku dienas daļu pavadām telpās, lasot, skatoties televīziju, kavējoties pie datora un sērfojot internetā. Acis nogurst, tādēļ tās jāsaudzē, Kā pareizi izvēlēties apgaismojumu un kam jāpievērš vislielākā uzmanība, stāsta acu ārste Ilze Strautmane un apgaismojuma speciālists Andis Čeksters.

Kā redz acs
Mēdz teikt, ka acis ir galvas smadzeņu redzamā daļa. Citi saka, ka acis ir dvēseles spogulis. Tas skan poētiskāk, tomēr katram teicienam savs pamats, Acis un smadzenes ir vienota sistēma. Acis uztver informāciju un pārvērš to nervu impulsos. Informācijas apstrādē tās vairs tieši nepiedalās. Gaismai nokļūstot uz tīklenes (tīklene ir nervu audu slānis), to uztver gaismas receptori un novada impulsu uz redzes nervu.
Kad mēs skatāmies tālumā, acis ir atslābinātas, kad skatāmies uz tuviem, sīkiem priekšmetiem vai televizoru, acis ir saspringušas. Priekšmetu aplūkošanu dažādos attālumos nodrošina akomodācijas mehānisms. Tajā piedalās elastīga lēca, kas ir iekārta saitītēs un savienota ar muskuli. Mainot savilkšanas pakāpi, mainās arī lēcas izliekums un tās laušanas spējas. Ja šajā mehānisma darbībā radušies kādi traucējumi, attēls fokusējas tuvāk vai tālāk attiecībā pret tīkleni, un acs to uztver neskaidri.
Gaismu uztver divu veidu receptori. Tīklenes centrā (makulā) atrodas tā sauktās vālītes, kuras nodrošina centrālo redzi, redzes asumu, krāsu, priekšmetu formu uztveri,
Otrus receptorus sauc par nūjiņām un tie ir tīklenes perifērijā strādājošie, kas nodrošina krēslas redzi, redzi naktī un orientāciju telpā. Ja apgaismojums nav mazāks par 25 - 30 luksiem, vālīšu darbība nodrošina dienas redzi. Apgaismojumam samazinoties no 25 - 0,3 luksiem, notiek pāreja no dienas redzes uz krēslas redzi. Ja apgaismojums ir mazāks par 0,3 luksiem, funkcionē tikai nūjiņas un iestājas krēslas redze, kas ir bezkrāsaina.
Vājā gaismā visi acs resursi tiek mobilizēti. lai iegūtu skaidru attēlu. Nepiemērota gaisma un pārāk aktīva acs nodarbināšana tiktāl nogurdina acis, ka tās sāk just diskomfortu. Šādu acs diskomfortu medicīnā dēvē par nogurušas acs sindromu (simptomi: rodas spiediena sajūta acīs, trulas sāpes acu un uzacu rajonā, galvassāpes, attēls kļūst miglains). To veicina dažādas darbības, piemēram, šūšana, lasīšana nepiemērotā apgaismojumā un nepareizā pozā, auto vadīšana (īpaši diennakts tumšajās stundās), pārmērīga datora lietošana.
Ja nav labs apgaismojums un jāveic darbs, kas prasa koncentrēšanos uz sīkiem priekšmetiem, tad acis ātri pārpūlas un nogurst.

Ieteicamā gaisma telpās
Saules gaisma dāvā mums redzes iespēju. Saule ir dabiskās izcelsmes gaisma, kuras silto spožumu pārpārēm baudām vasarās. Kad atnāk rudens un ziema, mums ar saules spožumu ir par maz, tāpēc jāizmanto mākslīgie gaismas avoti - elektriskais apgaismojums. Tāpēc jāpadomā, lai apgaismojums būtu piemērots tam, ko mēs darām. Piemērota telpas apgaismojuma izvēlē ir jāņem vērā darba raksturs un individuālās redzes īpatnības. Ieteicamais apgaismojuma līmenis dzīvokļos ir no 100 līdz 300 luksiem, smalkākiem darbiem (piemēram lasīšanai - 500 luksi).
Mājokļos lielākoties gaismekļus izvieto pie griestiem, tos kombinējot ar dažādām sienas, galda vai stāvlampām. Ja lietojam papildu apgaismojumu, to jāfokusē tieši uz vietu, kur skatāmies, ja tas ir galds - tad uz galda virsmu, ja tas ir adīklis – tad uz adīkli. Lampai jābūt tādā augstumā, lai gaisma tiešā veidā nespīdētu acīs, bet gan uz darba virsmu un vēlams no kreisās puses uz labo (labročiem), lai nekristu ēnas. Lampa var būt acu augstumā, bet gaismas staram jākrīt zemāk.
Telpās, kurās neveicam aktīvu darbību, varam izmantot mazāku apgaismojumu, tas ieteicams guļamistabās Aktīvām darbībām - sporta centros iesaka lietot active spuldzes, kuras vistuvāk imitē dienasgaismu un nodrošina cilvēka pašsajūtu līdzīgi, kā atrodoties ārā. Taču bieži vien tiek grēkots, un tās aizvieto ar daudz lētākām, taču neatbilstīgām spuldzēm. Telpās, kur paredzamas mierīgas darbības, izmantojamas spuldzes ar siltāku (dzeltenīgu) gaismu.
Spuldzes izstarotās gaismas krāsu temperatūra ir norādīta uz spuldzes marķējuma (atkarībā no krāsu temperatūras, kuru mēra Kelvinos, gaisma mēdz būt dzeltenīga (2700 līdz 3000 K), balta (4000 K) vai zilgani balta (5000 K un vairāk)).
Spuldzes mēdz būt ļoti dažādas - standartspuldzes, kas izstaro tikai gaismas redzamā spektra pamatkomponentes. Tās piemērotas gaiteņos un citās mazāk nozīmīgās telpās, kur uzturamies īslaicīgi. Sadzīvē izmanto spuldzes, kuras vistuvāk spēj aizstāt dienasgaismu. Atkarībā no telpu nozīmes vēl iespējams izvēlēties siltāku vai vēsāku tonalitāti, piemēram, telpās, kur pavadām dienas lielāko daļu, - vēsākas, dzīvokļos - siltākas tonalitātes. Jo plašāks krāsu spektrs ir ietverts spuldzē, jo vairāk tās izstarotā gaisma līdzināsies dienasgaismai, un mazāk tā nogurdinās acis. Taču jāatceras, ka mēdz būt arī dažādas speciālas nozīmes spuldzes, kuras bieži vien var izrādīties pat ļoti kaitīgas acīm. Piemēram, spuldzes, kuras izmantojam solārijos sauļošanās nolūkā ar paaugstinātu ultravioleto starojumu, bakteriocīdās spuldzes, kuras izmanto telpu dezinfekcijai. Šī gaisma ir ne vien bīstama acīm, bet visam ķermenim, Spuldzes darbības laikā atrasties starojuma zonā ir stingri aizliegts.

Dabiskā un mākslīgā gaisma
Mākslīgo apgaismojumu (kvēlspuldzes, halogēniampas, dienasgaismas spuldzes) inženieri cenšas radīt pēc iespējas tuvinātāku dabiskajam, tomēr tas nekad neaizstās dabisku saules gaismu. Mākslīgo apgaismojumu mūsdienās veido specializētu, pielāgotu konkrētām vajadzībām.
Ja telpā svarīga ir krāsu izšķirtspēja, tonalitāte, apgaismojumam jābūt ļoti tuvinātam dienasgaismai. Ja veikalā novērtētais apģērba tonis dienasgaismā izskatās savādāks, tas nozīmē tikai vienu – nav ievērotas normas.

IEVĒROJIET!
•Acu nogurumu izraisa pastiprināta asaru izžūšana, ko veicina plakstiņu mirkšķināšanas biežuma mazināšanās. Atslābinātā stāvoklī asaru plēvītes mitrināšanai plakstiņš aizveras vidēji reizi 3-6 sekundēs.
•Reta acu mirkšķināšana var izraisīt arī tā saucamo sausās acs sindromu, ko pastiprina pārāk ilga atrašanās telpās ar sausu gaisu. To veicina centrālā apkure, kondicionieri, putekļainas telpas.
•Cilvēka acs spēja veidot asaras mūža laikā mazinās, tādēļ sausas acs risks lielāks ir veciem cilvēkiem.
•Par sausas acs simptomiem bieži sūdzas arī kontaktlēcu lietotāji, jo tās rada asaru plēvītes disfunkciju, palielinot acs virsmas sausuma risku.
•Strādājot darbu, kur nepieciešama koncentrēšanās un skatīšanas tuvumā, nepieciešams atpūtināt acis ik pēc 30 minūtēm, To dara, skatoties tālumā.
•Mēģiniet darīt tā: aizveriet acis, lai atpūtinātu tās laikā, kad domājat, novērsiet skatienu un lūkojieties tālumā, lai mainītu redzes fokusu.
•Regulāri mirkšķiniet acis, kad lasāt vai koncentrējaties uz darbu, Mirkšķinot acis, kārtīgi aizveriet pilnībā plakstiņus.

Ieteikumi plānojot apgaismojumu
•Telpas apgaismojuma izvēlē jāņem vērā darba raksturs un individuālās redzes īpatnības.
•Ieteicamais vidējais apgaismojuma līmenis dzīvoklī ir no 100 līdz 300 luksiem
•Zonās, kuras paredzētas konkrētu darbu (piemēram, lasīšanai, adīšanai) veikšanai, jāizvēlas vismaz 500 luksi
• Telpās, kurās netiek veikta aktīva darbība, piemēram, guļamistabās, var izmantot vēl mazāku apgaismojumu.
•Dzīvojamās telpās gaismekļus lielākoties izvieto pie griestiem, tos kombinējot ar sienas, gaida vai stāvlampām.
•Papildu apgaismojums jāfokusē tieši uz vietu, kur skatāmies - galda virsmu, adīkli, grāmatu.

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

 

Citi piedāvājumi