Kārlis Auce

Mēs visi pazīstam to miegainību, ko pavada smaga sajūta kuņģī pēc kārtīgas maltītes. It īpaši aktuāli tas kļūst pēcsvētku periodā, kad tā šķiet neatņemama sastāvdaļa. Kustības kļūst lēnākas, domas miegainākas, uzmācās žāvas un vispārēja vēlme nekustēties un skatīties vienā punktā. Daudziem šī var šķist pilnīga normāla parādība, kas nāk līdz ar kārtīgu paēšanu un no kuras nevar vai pat nevajag vairīties. Tomēr ciešāk pavērojot procesus ķermenī, kas rada šādu miegainību un to cēloņu iespējamās sekas, var secināt, ka eiforiskā ēdiena ‘koma’ ir ne tikai nevajadzīga ēdienreizes sastāvdaļa, bet arī kā smokošs kanārijputniņš raktuvēs, kas brīdina par iespējamām veselības problēmām nākotnē.

Ginta Rubene

Ziemassvētki – tās ir neskaitāmas ciemošanās pie radiem un draugiem, saviesīgi pasākumi un bagātīgi svētku galdi un brangi mielasti, kas, protams, nepaliek bez sekām un liek vaļīgāk palaist jostu. Daudzas pēc  svētkiem steidz izzināt un izmēģināt dažādas brīnumdiētas, kas bieži vien diemžēl nedod cerētos rezultātus.

Ja svētkos sanācis pārāk aizrauties ar deviņu ēdienu baudīšanu un vēlies atbrīvoties no negribētajiem papildu kilogramiem, nav nepieciešams pievērsties ekstremālām un bieži vien neefektīvām diētām. Ievērojot šos sešus vienkāršos padomus, jau Vecgada vakarā jutīsi, ka kleitā ielīst ir vieglāk un ka šobrīd pārāk ciešo bikšu jostasvieta jau kļuvusi nedaudz brīvāka.

Kārlis Auce

Lielāko daļu taukvielu ķermenis spēj saražot pats. Omega 3 taukskābe, diemžēl, ir izņēmums. Šo svarīgo taukskābi cilvēki var uzņemt no dažādiem ēdieniem: zivīm, aļģēm, linsēklām, riekstiem (it īpaši valriekstiem) un lapu dārzeņiem. Ir neskaitāmi iemesli, lai sāktu vērot savu ikdienas omega 3 patēriņu un, visticamāk, to palielināt.

Kārlis Auce

Mīlestība iet caur vēderu. Labi zināms teiciens, pēc kura var nojaust, ka jau pirms laba laika cilvēki ir novērojuši likumsakarību starp paēdušu un laimīgu cilvēku. Lai kā mums patiktos domāt par savu apziņu kā neatkarīgu vienību, patiesībā mūsu emocionālo, garīgo un psiholoģisko stāvokli ietekmē daudz un dažādi ārējie faktori. Viens no šiem faktoriem, kuram pēdējā laika pētnieki pievērš aizvien vairāk uzmanības, ir zarnu traktā esošo mikroorganismu ietekme uz cilvēka smadzenēm.

Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

Kādēļ vēža un diabēta pacientu skaits pēdējo 15 gadu laikā ir dubultojies? Mēs cīnāmies ar sekām – slimībām cenšamies likvidēt simptomus, bet pārāk maz aizdomājamies, kas ir šo slimību cēloņi. Mūsu veselības cēlonis primāri ir meklējams veselīgā dzīvesveidā. Viens no lielākajiem slimību cēloņiem ir toksiskās vielas, kuras mēs ik dienas uzņemam kopā ar pārtiku.
Viena no šīm vielām ir bisfenols A jeb BPA.

Ieva Pļava

Dabā tā iekārtots, ka anatomisku īpatnību dēļ visbiežāk delikātā urīna nesaturēšanas problēma skar sievietes, tomēr arī kungi no tās nav pasargāti. Kā liecina statistika, gandrīz katrs ceturtais vīrietis pēc 40 gadu vecuma lielākā vai mazākā mērā saskaras ar šo delikāto problēmu. Uroloģe daktere Zane Pilsētniece atklāj, ka tas ir vecums, kad vīrietim straujāk sāk palielināties priekšdziedzeris, un līdz ar to urīna nesaturēšanas problēma var kļūt ļoti aktuāla. Ārstniecības iespējas ir, taču dārgas, tāpēc arī kungi nereti izvēlas risinājumu higiēnas lietu izskatā. 

Strukturēšanas process neietekmē ūdens ķīmisko sastāvu, bet ietekmē ūdens molekulu izkārtojumu. Strukturēšanas procesā ūdens molekulas savienojas, veidojot klasterus. Ūdens molekulas, atkarība no ietekmes var sakaroties haotiski vai harmoniski. Strukturēšana spēj pārkārtot šos klasterus no haotiskiem par harmoniskiem. Katrā ūdens šūnā ir 44 000 informācijas vienību, kas katra atbild par noteiktu mijiedarbību ar apkārtējo vidi. Cilvēks sastāv no 70% ūdens, tad varam tikai iedomāties kādu ietekmi tas atstāj uz mūsu dzīvi.

Pēteris Mežs

Viroterapija ir melanomas ārstēšanas veids, kurš mūsdienās gūst aizvien jaunus panākumus un pacientu atzinību. Viroterapijā izmanto vīrusu, kurš spēj atrast un iznīcināt ļaundabīgā audzēja šūnas. Šādu vīrusu sauc par onkolītisku vīrusu. Vīrusi ne tikai iznīcina vēža šūnas, bet arī mobilizē organisma imūnsistēmas dabīgās aizsargspējas, tai skaitā pret audzēja šūnām. Pasaulē pirmais ģenētiski nemodificētais onkotropais un onkolītiskais vīruss radīts un reģistrēts Latvijā.

Ilze Stepe

Visticamāk mēs katrs kaut reizi dzīvē esam jutuši satraukumu. Tādu iekšēju nemieru, kas neļauj atslābt pat vakarā, ielienot savā ērtajā gultā. Labi, ja no trauksmainās sajūtas izdodas atbrīvoties ātri, taču dažkārt tā kļūst par ikdienu, radot virkni problēmu – gan traucējot nakts miegu, gan veicinot citas veselības likstas. Kas slēpjas zem vārda trauksme un ko ar to darīt, stāsta klīniskā Latvijas Psihoterapeitu biedrības psiholoģe psihoterapeite, LU asociētā profesore, psiholoģijas profesionālās maģistra studiju programmas direktore Ieva Bite.

Magnijs ir organismam vitāli svarīgs mikroelements, kas nepieciešams visu orgānu sistēmu un funkciju veiksmīgai darbībai, jo iesaistās aptuveni 300 dažādos būtiskos organisma procesos. Diemžēl stresa un slodzes apstākļos, ko skolēns izjūt diendienā, tas no organisma strauji zūd. Kā atpazīt magnija deficītu un ko darīt, lai no tā laikus izvairītos, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Latvijas Pediatru asociācijas prezidente, asoc. prof. Ilze Grope.