Iepazīstinam lasītājus ar SIA Euroaptieka veikto un nesen plašākai sabiedrībai prezentāto pētījumu. Pētījumu mērķi ir neskaidri un pētījuma metodika ir nezināma un nav pieejama, tādēļ pētījums ir jāvērtē kritiski, tomēr uzskatām, ka rezultāti varētu būt lasītājiem interesanti.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, kuri piedalījās “Lielajā Latvijas veselības testā”, savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju, bet trešdaļa (32%) atzīst, ka ikdienā bieži jūtas saspringuši. “Lielais Latvijas veselības tests” ir aptauja, ko veica “Euroaptieka” un kurā piedalījās vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju. Tā rezultāti tika prezentēti 23. februārī.

“Labi, ka šāda aptauja ir tapusi, jo redzam tendenci, un tā ir satraucoša. Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto iedzīvotāju jūtas slikti. Mums būtu jāpievērš vairāk uzmanības sabiedrības izglītošanai, par lietām, kas ikdienas paradumos būtu jāmaina, lai pašsajūta un dzīves kvalitāte uzlabotos,” komentējot testa rezultātus, atzina “Veselības centrs 4” filiāles “Bērnu veselības centrs” ārste – psihoterapeite Gunta Andžāne.

Ne pārāk veselīgi ir aptaujāto iedzīvotāju ēšanas paradumi. 22% ēd pie televizora vai datora, un visbiežāk tie ir iedzīvotāji vecuma grupā līdz 35 gadiem. Savukārt 15% maltīti mēdz ieturēt vēlu vakarā. Lielākais vēlo ēdāju īpatsvars ir grupā no 45 līdz 55 gadiem. Kā, diskutējot par testa rezultātiem, izteicās diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Uzturzinātne” vadītāja Lolita Neimane, cilvēki ikdienā krietni par daudz patērē cukuru. Savukārt, “Veselības centrs 4” grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga ģimenes ārste Dārta Miķelsone norādīja, ka vairāk uzmanības būtu jāpievērš videi, kurai būtu jābūt pielāgotai veselīgākiem paradumiem, piemēram, darbavietās nodrošinot iespēju pagatavot veselīgu maltīti vai ēdot iepriekš pašu pagatavotas pusdienas.

Testa rezultāti iezīmē to, ka trešdaļa (35%) aptaujāto darba dienu pavada sēžot. Satraucoši ir dati par fiziskajām aktivitātēm ikdienā. Puse aptaujāto jeb vairāk nekā 22 000 iedzīvotāju atzīst, ka sporto retāk nekā reizi mēnesī. Kritiski maz sportisku aktivitāšu veic aptaujātie iedzīvotāji 36 līdz 45 gadu vecumā, kad nesporto jau 57% sieviešu un 52% vīriešu.

Pozitīvu tendenci uzrāda “Lielais Latvijas veselības tests” attiecībā uz naktsmieru – tam testa dalībnieki velta laiku vidēji  7,5 h. Arī ūdeni patērē gana daudz – vidēji 5,4 glāzes dienā, lai gan, kā norādīja Lolita Neimane, ideālai ūdens daudzums būtu 8 glāzes dienā.

Tests, kas tapis sadarbībā ar Viļņas Universitātes Sabiedrības veselības institūtu tā direktora prof. Rimanta Stuka vadībā, 2015. gadā jau noritējis Lietuvā, un to plānots īstenot arī Igaunijā. “Lielais Latvijas veselības tests” Latvijā notika no 6. līdz 31. janvārim.

Rita Lukjanoviča (ārste-kosmetoloģe)

“Dodiet man atbalsta punktu un es pacelšu Zemeslodi !” teica izcilais sengrieķu zinātnieks Arhimēds, vairāk nekā pirms 2000 gadiem.

Veselības un skaistuma jomā šāda konstante ir pH līdzsvars (homeostāze). Ja mums izdosies saprast KĀ šo konstanti uzturēt sārmainu visa mūža garumā, mēs dzīvosim ilgi un laimīgi neslimojot un nenovecojot !

Igors Pļava

Teju katrs kaut reizi ir apņēmies dzīvot veselīgāk, visbiežāk metoties zinātniski nepierādītās diētās. Taču liekā svara iemesls ir ne tikai neveselīgs uzturs, bet arī nepietiekamas fiziskās aktivitātes ikdienā un pasīva brīvā laika pavadīšana. Tieši tāpēc, pirms mesties nepārdomātā cīņā ar lieko svaru un sliktu pašsajūtu, vispirms ieteicams kritiski izvērtēt visus savas ikdienas paradumus – iesaka diētas ārsts Andis Brēmanis.

Ivars Auce

Divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados krievu zinātnieki, ieintriģēti ar skujkoku spēju palikt veseliem par spīti temperatūras svārstībām no mīnus četrdesmit līdz plus četrdesmit grādiem, uzsāka dažādus pētījumus. Pētījumu rezultātā tiem izdevās izolēt poliprenolus, kas pēdējos trīsdesmit gados tiek pētīti vairākās pasaules vietās. Šobrīd zināms, ka tie atrodami visos zaļajos augos, taču pietiekamā koncentrācijā, lai tos iegūtu lietošanai cilvēkiem, tie atrodami vien dažos augos. Poliprenoli nelielos daudzumos pētniecībai tiek iegūti vairākās pasaules vietās, taču komerciālai lietošanai medicīnā vērā ņemamos apjomos šobrīd tikai tiek iegūti no ginka Ķīnā un no skujām Latvijā un Krievijā. Funkcionāli poliprenoli augos izpilda tās pašas funkcijas, ko doliholi dzīvniekos un cilvēkos, turklāt aknās poliprenoli tiek pārveidoti cilvēkam izmantojamajos doliholos.

Dace Meija

Tās briesmīgās sajūtas kad nāk panikas lēkmes  liekas, ka sirds pārplīsīs, elpas pietrūks, atslēgsies prāts, pārņems nāves bailes, izmisums, neziņa ko darīt, spēj izprast tikai tas, kas pats to piedzīvojis, Tās iepriekš nebrīdina, tās vienkārši sākas. Var iet pie visiem ārstiem, kas slimnīcas sarakstos, nekas netiks atrasts, jo tā nav sistēmas saslimšana, tā ir asinsvadu spazmu reakcija, ko mediķi sauc par veģetatīvo nervu distoniju.

Kāpēc dzimumzīmes ir bīstamas?

Āda ir lielākais cilvēka orgāns, un dzimumzīmes kā pieturas punkti ļauj tajā orientēties. Dzimumzīmes ir labdabīgi melanocītu jeb pigmentšūnu sakopojumi ādā, kas ir izveidojušies jau piedzimšanas brīdī, vai izveidojas dzīves laikā ultravioleto saules staru ietekmē, īpaši pēc vasaras sezonas. Kādam to ir maz, kādam vairāk, citkārt kļūstot pat par modes sastāvdaļu, piemēram, Merilinas Monro dzimumzīmes gadījumā.

Kārlis Auce          

                  Depresija, trauksmainība, stress, sociālā trauksme. Visas šīs un vēl dažādas līdzīga rakstura problēmas mūsdienās skar gandrīz katru indivīdu gandrīz katru dienu. Iemesli tam ir daudz un dažādi: stresains darbs, neveselīga diēta, pārlieku liels interneta vai masu mediju patēriņš, personīgas problēmas, pārlieku liels alkohola vai citu narkotiku patēriņš utt. Tiešām, šķiet, mūsdienās dzīvot klusu un mierīgu dzīvi kļūst aizvien grūtāk un grūtāk. Pēc pasaules veselības organizācijas datiem vairāk kā 350 miljoni pasaules iedzīvotāji cieš no depresijas un katru gadu tiek izdarītas vairāk kā 900 000 pašnāvības, kas lielākoties tiek saistītas ar depresiju, trauksmainību un citām garīgām problēmām. Kā šī statistika un neskaitāmi pētījumi liecina šādas problēmas nav tikai mazas un marginālas minoritātes rakstura problēmas, bet gan nopietnas slimības, kas skar lielu daļu cilvēku.

Igors Pļava

            Mūsu dzīve sastāv no izvēlēm – sākot ar to, ko no rīta vilkt mugurā, ko ēst brokastīs, un beidzot ar pavisam nopietniem lēmumiem, kas var ietekmēt mūsu dzīvi neatgriezeniski. Gan labvēlīgi, gan dažkārt ne tik pozitīvi kā cerēts. Tāpēc ir labi, ja svarīgos dzīves brīžos cilvēks necenšas tikai pats saviem spēkiem rast atbildes, bet dara to kopā ar profesionālu palīgu. Par lēmumu pieņemšanu un to, kāda loma šajā procesā ir psihoterapeitam, stāsta Latvijas Psihoterapeitu biedrības pārstāve, sertificēta eksistenciālā psihoterapeite Tatjana Griškina.

Ingemārs Lauks

Ziema sagādā ne mazums pārbaudījumu jutīgajai sejas un roku ādai. Kā pasargāt ādu ziemā, kraso gaisa temperatūru svārstību laikā? 

Visbiežākās pacientu sūdzības par ādas sausumu, apsārtumiem un lobīšanos dzirdamas ziemas sala laikā. Gaisa mitrums nesagādā tik lielu diskomfortu kā sals, kas rada velkošu sajūtu sejas un roku ādai, lūpām, var radīt niezi, ādas lobīšanos. Ziema var izraisīt arī aukstuma alerģiju – visbiežāk no tās cieš cilvēki, kuriem ir nosliece uz bronhiālo astmu vai sirds slimībām, ir pavājināta imunitāte, hroniskas saslimšanas.

Kas ir melanoma, kā to ārstēja senatnē un kādas ir izredzes kļūt veselam mūsdienās, atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa. Viņa stāsta, ka saslimstība ar melanomu pēdējos gadu desmitos strauji pieaug visā pasaulē, tostarp arī Latvijā.

Attīstība un stadijas

Latvijas Onkoloģijas centra Vēža reģistra un Slimības profilakses un kontroles centra dati liecina – kopš 1980. gada, kad tika konstatēti 1,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, 2013. gadā melanomas gadījumu skaits audzis līdz 10,1 uz 100 000 iedzīvotāju.