Cilvēkam katru dienu jāapēd vismaz 300 g dārzeņu un vismaz puse no tiem svaigā veidā. Kā liecina statistika, 20‑līdz 25% no visiem dārzeņiem, ko audzē visdažādākajās pasaules valstīs, ir kāposti. Kas kāpostos ir tik vērtīgs un ko tie dod mūsu veselībai, stāsta diētas ārsts Atis Tupiņš.

Ar vārdu “kāposti” visbiežāk saprot tikai galviņkāpostus un puķkāpostus jeb ziedkāpostus, taču kāposti ir arī lapu jeb lopbarības kāposti, Savojas jeb virziņkāposti, Briseles jeb rožu kāposti, kolrābji, brokoļi. Arī galviņkāposti ir dažādi – zaļi un sarkani. Turklāt sarkanie ir vērtīgāki – tajos ir daudz vairāk C vitamīna un antioksidantu, jo visos krāsainajos dārzeņos ietilpstošie pigmenti ir antioksidanti.
Arī kolrābji un brokoļi gan pēc ķīmiskā sastāva, gan pēc izcelsmes ir visīstākie kāposti ar visām tiem raksturīgajām lieliskajām īpašībām. Brokoļi ir ļoti vērtīgi un garšīgi dārzeņi. Latvijā tiek ievesti galvenokārt zaļie, taču brokoļi var būt arī rūsgani zaļi, un tie esot visgaršīgākie.

Kas kopīgs visiem kāpostiem?
Kāposti satur
• maz kaloriju – apmēram 25 kilokalorijas (kcal) 100 gramos produkta;
• simbolisku daudzumu tauku;
• nedaudz ogļhidrātu;
• nedaudz (1–2 g) olbaltuma ar ļoti labu aminoskābju sastāvu;
• C vitamīnu – vairāk nekā citroni (40‑g/100 g) un apmēram tikpat, cik apelsīni un greipfrūti (50–70 mg/100 g). Glabājot C vitamīna daudzums kāpostos samazinās, taču ļoti lēni – pavasarī vēl saglabājas ap 30‑mg C vitamīna 100 g produkta;
• daudz P vitamīna jeb bioflavonoīdu, kas stiprina asinsvadu sienas un uzlabo aknu darbību;
• vairākus svarīgus mikroelementus: lielu devu kālija, kas lieliski regulē sārmu un skābju līdzsvaru organismā par labu sārmainajai videi, kāpēc kāpostus iesaka ēst sirds slimniekiem un sirds slimību profilaksei; kā arī dzelzi, kalciju, fosforu;
• apmēram 90% ūdens – kā jebkurš dārzenis;
• daudz šķiedrvielu, kas paātrina zarnu trakta motoriku un veicina tā iztukšošanos; šīs īpašības dēļ kāpostus dēvē par zarnu trakta “slotu”;
• U vitamīnu; patiesībā tas nav vitamīns, bet gan specifiska viela, kas sekmē kuņģa gļotādas reģenerāciju jeb atjaunošanos, tāpēc svaigu kāpostu sulu kopš seniem laikiem veiksmīgi izmanto kuņģa iekaisumu, čūlu, gastrīta ārstēšanai;
• daudz tartronskābes; šī organiskā skābe ietilpst fermentos, kas piedalās taukaudu noārdē. Katru dienu dzerot vismaz 200 ml svaigi spiestas kāpostu sulas, tiešām var cerēt uz ātrāku taukaudu samazināšanos organismā. Kāpostu sula viena pati var šķist pārāk sīva un asa, tāpēc labāk tai piejaukt citu dārzeņu – biešu, burkānu, seleriju – sulu;
• vielas ar spēcīgu pretvēža iedarbību; tāpēc kāpostus var lietot arī kā profilaktisku līdzekli pret iespējamo audzēju veidošanos. Amerikā populāra ir kabadžistu kustība (cabbage tulkojumā no angļu valodas nozīmē “kāposti”), kuras dalībnieki sev par mērķi izvirzījuši katru dienu apēst vismaz 200 g kāpostu. Kā liecina statistika, cilvēki, kuri uzturā lieto kāpostus, retāk slimo ar ļaundabīgiem audzējiem;
• folijskābi – organismam ļoti nepieciešamu B grupas vitamīnu. Folijskābe sevišķi nepieciešama grūtniecēm un jaunajām māmiņām, jo tās deficīta sekas var būt mazasinība jeb anēmija un pat augļa attīstības traucējumi.

Visvērtīgākie ir svaigi kāposti
Kāposti ir dārzeņi, kas jālieto regulāri. Protams, vislabāk svaigā veidā, bet der arī štovēti, sautēti, skābēti, marinēti, konservēti un varbūt vēl citādi pagatavoti kāposti.
Protams, visvērtīgākie ir svaigi kāposti, jo jebkurā apstrādes procesā zūd daļa produkta uzturvērtības. Svaigus kāpostus var kombinēt ne tikai ar burkāniem. Tie lieliski garšo kopā ar ananasiem – tie ir klasiski salāti, kādus piedāvā daudzās kafejnīcās. Sajauc sasmalcinātus ananasus un kāpostus, ananasu sula saēd kāposta šķiedras, un kāposts iegūst ļoti maigu garšu. Kāpostus var kombinēt arī ar apelsīniem, greipfrūtiem, kivi.
Garšīgi ir ne tikai rīvēti, bet arī sīkos gabaliņos sagriezti kāposti, turklāt tas ir ērtāks šo dārzeņu pagatavošanas veids.

Skābējot kāpostu bioloģiskā vērtība samazinās
 Skābējot kāposti nekļūst vērtīgāki, bet tikai vieglāk apēdami, ilgāk uzglabājami un iegūst daudzveidīgākas garšas nianses.
Skābētos kāpostos šķiedrvielas fermentācijas procesā daļēji sadalās, tāpēc peristaltiku veicinošais process ir maigāks. Skābētie kāposti satur pienskābi, kas labvēlīgi ietekmē zarnu trakta mikrofloru, nodrošinot normālu tā darbību. Arī skābajos kāpostos saglabājas C vitamīns – aptuveni 20 mg/100 g.
Skābēto kāpostu trūkums – tajos ir liels daudzums sāls – 2–2,5 g/100 g. Cilvēks vienā ēdienreizē parasti apēd 200–300 g skābētu kāpostu, līdz ar to arī 5–6 g sāls, bet sāls deva, kas nenodara ļaunumu veselībai un ar ko organisms tiek galā, ir 1–3 g.
Dēvē par kāpostiem, bet nav kāposti
Ķīnas kāposti, lai arī savdabīgi, ir visīstākie salāti ar tiem raksturīgajām īpašībām. Kāposta nosaukumu dārzenis ieguvis galviņkāpostam līdzīgās formas dēļ.
Tas pats sakāms par jūras kāpostiem, kas pēdējā laikā nopērkami un kļuvuši populāri arī pie mums. Jūras kāposti ir salāti, ko pagatavo no jūras aļģēm laminārijām.
Austrumos – Ķīnā un Japānā – laminārijas kopš seniem laikiem bijusi neatņemama uztura sastāvdaļa. 12. gadsimtā Ķīnā pat esot izdota pavēle, ka ikvienam iedzīvotājam gada laikā jāapēd vismaz 2 kg lamināriju. Toreiz Austrumos bija izplatītas dažādas vairogdziedzera slimības, jo turienes augsnē trūka joda. Laminārijās bagātīgi ietilpstošais jods lieliski palīdzēja šīs slimības novērst un ārstēt. Jūras kāpostos ir pat 30 000 reižu vairāk joda nekā okeāna ūdenī.
Laminārijas ir ļoti lēts produkts, jo tās ir milzīgas aļģes, kuru lapas vidēji ir 12–14 metru garas, bet reizēm izaug pat līdz 40 metriem. Kopumā ir vairāk nekā 70 dažādu ēšanai paredzētu aļģu sugu, bet laminārijas ir viena no vispopulārākajām.
Laminārijas satur olbaltumus, vitamīnus, bet visvērtīgākais ir to mikroelementu sastāvs – jo īpaši lielā joda deva. Jods aktivizē vairogdziedzera darbību, normalizē organisma vielmaiņu, veicinot lieko taukaudu noārdīšanos un termoregulāciju. Vairogdziedzera darbības aktivizēšanai var izmantot arī hormonus, taču labāk to panākt, uzturā lietojot ar jodu bagātu pārtiku.
Latvijā laminārijas nopērkamas salātu veidā, kurus mēs dēvējam par jūras kāpostiem, kaltētas un pulverī samaltas. Jūras kāposti lieliski papildinās jebkurus salātus. Jāatceras tikai, ka tiem pievienots sāls, kā arī nedaudz eļļas. Kaltēto lamināriju izmērcē un pievieno salātiem. Pulverī samalta laminārija lieliski aizstāj sāli, jo laminārijas lielā pārsvarā pār nātrija hlorīdu (NaCl) satur kālija hlorīdu (KCl).
Kārtības labad jāpiemin zaķkāposti jeb zaķskābenes. Protams, tie nepavisam nav kāposti un kāpostu vārdu, visticamāk, ieguvuši savu garšas īpašību dēļ.