|
|
Veselīgs uzturs
Kaspars Ozoliņš
Svaigi spiestās sulās ir daudz imūnsistēmai un organismam vitāli svarīgu
vielu, tajās Ir maz kaloriju, un ar tām var labi aizstāt vienu
ēdienreizi. Vitamīnu kombināciju starojošai ādai un šūnu aizsargājošu
iedarbību sniedz tomātu, burkānu, gurķu un diļļu, kā arī smiltsērkšķu,
papaijas, kivi, apelsīnu un greipfrūtu sula. Attīrīšanos stimulē bērzu
sula un smiltsērkšķu sula, kurai tāpat kā kāpostu sulai piemīt arī
ārstējošs efekts.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Ieva Krūmiņa
Gandrīz 3/4 zemeslodes virsmas klāj ūdens, Cilvēka organisms, kas savā
veidā ir samazināts planētas attēls, ūdeni satur tieši tādās pašās
proporcijās kā Zeme. Tas atgādina, ka esam daļa no dabas un mums
jātiecas dzīvot saskaņā ar to - arī piedomājot, kādu ūdeni, kad un kā
dzeram.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Līga Zītara
Parunāsim par uztura režīmu. Ja kādam tāds nav, tad pēdējais laiks ieviest.
Lūk, kādus uztura režīma nosacījumus iesaka ievērot ārsts dietologs, Rīgas Stradiņa universitātes Uztura laboratorijas vadītājs Zigurds ZARIŅŠ.
Pirmais nosacījums – jāēd vismaz 4–5 reizes dienā, turklāt brokastis ir obligātas,
sevišķi maziem bērniem. Tas tāpēc, ka naktī cukura līmenis nokrītas. Ja
nebūs baudītas brokastis, cilvēkam neveiksies. Piemēram, skolnieciņi
jutīsies miegaini un pirmo mācību stundu nosēdēs, neko neapjēgdami. Lai
cik ļoti būtu jāsteidzas, maizes šķēli ar sieru vai ievārījumu katrs
var apēst. Arī izdzert vienu krūzīti ar šķidrumu.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Evita Bille
Latvijā tiek ražots tikai viens īsts kvass, pārējie "kvasi"
ir koncentrātu limonādes. Kāpēc tā? Ieskatīsimies dažu populāru
produktu sastāvos un ražošanas procesā lai saprastu kā apzināti vai
neapzināti patērētāji tiek maldināti.
Šobrīd veikalu plaukti lūst no produktiem, kuru sastāvā ir ne mazums
e-vielas, konservanti, stabilizatori, emulgatori, irdinātāji,
iebiezinātāji utt.. Jāatzīst, ka daudzi produkti bez tiem nemaz
nevarētu pastāvēt – to derīguma termiņš būtu daudzreiz īsāks.
Iespējams, tie sadalītos pa sastāvdaļām un nebūtu lietojumi. Tomēr
daudzie E burtiņi un ilgie derīguma termiņi liek padomāt – ko tad īsti
mēs ēdam? Uzturs cilvēka dzīvē ir pamatvajadzība un to mums gribas pēc
iespējas kvalitatīvāku.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Mairita Salmane
Arvien biežāk presē parādās informācija par konservantu kaitīgo ietekmi organismā, par lielo sāls daudzumu, ko tie satur. Diētas ārsti iesaka lietot vienkāršu, sabalansētu uzturu – tādu, kādu ēduši mūsu senči. Kāda tad bija latviešu zemnieka ēdienkarte un kā vecvecmāmiņas uzglabāja sarūpētos gardumus? |
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Gustavs Latkovskis
Līdz pat 19. gadsimta beigām vārāmā sāls nozīme civilizācijas attīstībā bija nepārvērtējama. Sālim piemīt konservējošas īpašības, un tas palīdzēja cilvēkiem izdzīvot ziemā, kad bija jāiztiek no sagatavotajiem pārtikas krājumiem. Viduslaikos sāls vērtība tika pielīdzināta zeltam. Mūsdienu Austrijas tūrisma pērle Zalcburga nekad nekļūtu par vienu no bagātākajām viduslaiku Eiropas pilsētām, ja tās tuvumā esošajos kalnos nebūtu sāls atradņu (Salz vācu valodā nozīmē sāls).
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Inete Auziņa
Ja jūs ir pievarējis neliels izsalkums, ka rokai vajadzētu būt spēka un enerģijas auglim – banānam. Nu banāns ir arī viens no latviešu iecienītākajiem augļiem, patēriņa ziņā to apsteidz vienīgi ābols. Banāns ir kļuvis par vienu no aktīva dzīvesveida simboliem. Neviena spēle bez šā dzeltenā “dopinga” nav pagājusi tenisistam Borisam Bekeram.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Lolita Neimane Garšvielas lietotas jau akmens laikmetā, kad pirmatnējais cilvēks medījuma gaļas garšu uzlaboja ar meža augiem, saknēm un ogām. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka vēlajā akmens laikmetā cilvēki jau pazinuši ķimenes, magones un pastinaku. Laika gaitā ēdiena gatavošanā ir izmantotas arvien jaunas garšvielas un izzināta arī to iedarbība uz organismu. Pamazām cilvēki sākuši augus lietot arī ārstnieciskā nolūkā. |
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Andis Brēmanis Baltmaize, pulētie rīsi, manna, augstākā labuma kviešu milti, smalkmaizītes un cepumi – tie visi ir uzturprodukti, kas vairāk vai mazāk pieskaitāmi graudaugu vai no graudiem iegūto miltu izstrādājumiem. Vai tie ir veselīgākie graudu produkti, kuri būtu vēlami ikdienas ēdienkartē un bez kuriem cilvēka organisms nevarētu iztikt?
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Čoi Iļjons Diētas ārsti iesaka pēc iespējas mazāk uzturā lietot dzīvnieku taukus, produktus, kas satur holesterīnu, cukuru un sāli, bet vairāk produktus, kas satur šķiedrvielas. Korejiešu virtuve atbilst šiem ieteikumiem. Kaut arī pēdējo divdesmit trīsdesmit gadu laikā korejiešu uzturā ir parādījušies eiropeiski produkti – maize, cepumi, desas, cīsiņi, šokolāde, saldējums un citi –, tik un tā viņi izvēlas nacionālos ēdienus, kuru sastāvā ir rīsi, zivis un citas jūras veltes, dārzeņi. |
|
Lasīt tālāk...
|
|
| << Sākums < Atgriezties 1 2 3 Turpināt > Beigas >>
| | Rezultāti 1 - 10 no 22 |
|
|