Juta Gruze
Bērni cieš no laika trūkuma…
Tāpat kā pieaugušie, bērni slimo ar kuņģa un zarnu trakta slimībām. Tās var būt gan organiska, gan funkcionāla rakstura. Organiska rakstura kaites – gastrīts, duodenīts, kuņģa čūla – sastopamas ievērojami retāk nekā funkcionālās, kas nav saistītas ar kādu nopietnu slimību, un tām nav nepieciešama steidzīga terapija. Augšējā gremošanas trakta daļā šādus traucējumus sauc par dispepsijām, apakšējā – par kairinātu resno zarnu, kas bērniem sastopama krietni retāk.
Traucējumu iemesli nav īsti zināmi, taču nenoliedzami svarīga nozīme ir nervu sistēmai un bērna psiholoģiskajam stāvoklim.
Māte sūdzas, ka bērnam ir aizcietējumi. Kāds ir to iemesls? Mūsdienās māmiņām jāpaspēj pirms darba aizvest bērnu uz skolu, turklāt nedrīkst nokavēt autobusu, sapulci, vizīti pie friziera, bet pēc nebeidzamajiem mājas darbiem no rīta tik ļoti nāk miegs. Un mazais cilvēciņš tiek stumdīts, skubināts, un viņam nemaz neatliek laika no rīta aiziet uz tualeti. Bērnam pēc skolas nereti jāiet uz pulciņiem, nodarbībām un daudz jāmācās. Arī viņam nav laika. Dabisko refleksu, kas liek iztukšot zarnu traktu, apspiež, bērns arvien mazāk uzmanības pievērš savām vajadzībām, un tā rodas aizcietējumi. Savukārt citi vienkārši nepaspēj no rīta paēst un pamazām iemanto šīs kaites.
…un mikrobiem
Organiskām slimībām jāpievērš pastiprināta uzmanība. Mēs esam tik dažādi, mūs atšķirīgi ietekmē ārējie faktori. Ir bērni, kuri ēd diezgan neregulāri, taču problēmu ar gremošanas traktu nav. Citi kārtīgi ievēro ēšanas režīmu, bet tik un tā slimo ar kuņģa kaitēm. Ir ģimenes, kurās ne viens vien sūdzas par kuņģa darbības traucējumiem, un var runāt par pārmantotību.
Organiskās slimības bieži manifestē stress. Taču ir ģenētiski noteiktas gremošanas trakta slimības. Graudu olbaltumu nepanesību – celiakiju – daudz retāk izraisa stress, biežāk tā rodas zīdaiņiem, kad uzturā iekļauj graudu produktus (putras, cepumus, maizi), un ir saistīta ar zīdaiņa gremošanas fermentu sistēmas nepilnību. Latvijā šī iedzimtā kaite nav tik izplatīta kā Skandināvijā, taču slimnieku netrūkst arī mūsu valstī.
Čūlas galvenais izraisītājs bērniem, tāpat kā pieaugušajiem, ir mikrobs Helicobacter pylori un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana. Ar šiem līdzekļiem ilgstoši ārstē reimatoloģiskās slimības, tāpēc jau laikus jādomā par kuņģa aizsardzību. Čūla parasti attīstās pirmajā medikamentu lietošanas mēnesī, tā var izveidoties dienas laikā vai pat tūlīt pēc pirmās tabletes. Čūlas, kas rodas pēc pirmās tabletes, mēdz sadzīt, un nereti pat neuzzinām, ka tās bijušas. Ar Helicobacter pylori ir inficēta lielākā daļa cilvēku, taču ir niknāki Helicobacter celmi, kas izraisa čūlas slimību, un ne tik nikni, kas “samierinās” ar gastrītu vai duodenītu.
Kad negaršo putra
Ja bērns slimo ar kādu funkcionālu gremošanas trakta slimību, vecāki sūdzas, ka bērns neēd,ēd par maz vai neēd nopietnu ēdienu. Otra sūdzību grupa – neskaidra iemesla vēdersāpes, turklāt šie iemesli var būt daudzi un dažādi. Nav retums vēdera izejas traucējumi, starp kuriem visizplatītākie ir aizcietējumi. Uzmanība jāpievērš arī svara zudumam bez iemesla vai vairāk nekā mēnesi ilgstošai šķidrai vēdera izejai, kas nav izskaidrojama ar kādu infekcijas slimību un arī īpaši nepadodas ārstēšanai.
Ja bērns sūdzas par akūtām sāpēm pirms ēšanas vai naktī, pareizākais ir ātri vien viņu aizvest pie ārsta, lai neattīstītos čūla. Izdzirdot, ka bērnam sāp vēders, un ievērojot pārmaiņas bērna ēšanas režīmā, vecāki nereti paši nosaka diagnozi – gastrīts. Taču gastrīts neizraisa ne sāpes, ne arī citas sūdzības. To iemesls ir dispepsija vai tāda organiska slimība kā kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla. Gastrītu var diagnosticēt tikai endoskopiski, un tas pat nav īpaši jāārstē.
Ēst var gandrīz visu
Vairs nav populāri uzskati par īpašām diētām kuņģa un zarnu trakta slimniekiem, piemēram, piena putru diētas nav sevi attaisnojušas. Ir gan noteikti produkti, kurus neiesaka ēst, taču pareizāk būtu ieklausīties, ko “saka” vēders.
Bērnam jāiemāca daži principi. Necensties apēst visu, kas uzlikts uz šķīvja, tikai tāpēc, ka tā ir pieņemts. Jāvadās pēc savas sāta sajūtas. Jāēd regulāri – vismaz četras reizes dienā. Jādzer pietiekami daudz šķidruma, un svarīgi rūpīgi sakošļāt ēdienu – no kuņģa ātrāk evakuējas smalkāka barība. Bērniem, kuriem nereti ir aizcietējumi, noteikti jāpalielina šķiedrvielu daudzums uzturā – vairāk jāēd augļi, dārzeņi. Mazāk saldumu un tauku! Nav ieteicami skolas kafejnīcas populārākie ēdieni: bulciņas, čipsi, kola. Kuņģis vadās pēc savas zināmas kārtības: jo vairāk ēdamā nonāk kuņģī un jo tas ir kalorijām bagātāks, jo lēnāk kuņģis iztukšojas. No šķidrākas un kalorijām ne tik bagātas barības kuņģis atbrīvojas ātrāk.
Ko darīt vecākiem, ja šķiet, ka bērns ir slims
Funkcionālas slimības var ārstēt ģimenes ārsts. Viņa kompetencē ir izšķirties – ārstēt bērnu pašam vai nosūtīt pie speciālista. Ģimenes ārstam vajadzētu izstāstīt par pareiza uztura pamatprincipiem. Protams, var lūgt palīdzību gastroenterologam.
Ko darīt bērnam
Ir daudz medikamentu, kas paredzēti tieši gremošanas trakta slimību ārstēšanai, taču nevar ēst visas tabletes riekšavām.
Organiska rakstura slimību ārstēšanai nepieciešama ārsta izstrādāta shēma. Turklāt nedrīkst vadīties pēc vecmāmiņas receptes pat, ja viņai tā pati kaite vien ir. Viens no ārstēšanas pamatprincipiem – jāārstē slimnieks, nevis slimība!
Skolā nav vērts apelēt pie fizkultūras skolotāja sirdsapziņas – mērena fiziskā slodze iesakāma visiem. Bērnus ar čūlas slimību vajadzētu atbrīvot no sacensībām, kas varētu izraisīt papildu stresu, bet funkcionāla rakstura slimniekiem krosi nav aizliegti.
Ēdot jāievēro pareiza uztura pamatprincipi un jāvadās pēc tā, kā jūtas paša kuņģis.
Svarīgi palīdzēt bērnam saplānot dienas režīmu – tā vieglāk tikt galā ar stresu. Vairāk jāsmaida, jāpriecājas un jādraiskuļojas. Neviens tā īsti nav noliedzis slaveno teicienu – visas slimības rodas no nerviem!
