{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Eritrocīti

Angļu val. – Red  blood cells count, RBC, Erytrocytes count.
Eritrocīti ir sarkanās rindas asins šūnas, kuru galvenā funkcija ir skābekļa pārnešana no plaušām uz audiem un oglekļa dioksīda ( CO2) transportēšana no audiem uz plaušām.
Eritrocīti veidojas no asinsrades cilmšūnas, no kuras vairākos attīstības posmos diferencējas dažādas asins šūnas – trombocīti, leikocīti, eritrocīti. Eritrocīta attīstība un nobriešana notiek kaulu smadzenēs, to regulē eritropoetīns, kas sintezējas galvenokārt nierēs, nedaudz arī aknās un liesā.
Eritropoēzes normālai norisei nepieciešami  - Fe, Cu, CO, Zn, Mg, kā arī vitamīni B12, B6, B2, folskābe, olbaltumvielas. Eritrocītiem nav kodola un ir diskveida forma, kas ļauj tiem sarauties un iziet cauri pat vissīkākajiem asins vadiem.
Sarkanās rindas asins šūnas, kuras satur kodola atliekas, sauc par retikulocītiem. Tie ir nobriedušu eritrocītu priekšteči.
Eritrocītu vidējais dzīves ilgums 120 dienas.
Eritrocītu daudzumu cilvēka organismā ietekmē uzturs, dažādas saslimšanas, medikamenti (piem., pretsāpju līdzekļi, antibiotikas, pretkrampju līdzekļi u.c.), fiziska slodze.

Eritrocītu skaita un formas noteikšanu izmanto anēmiju (mazasinības) diagnostikā.
Nav nozīmes pārbaudīt tikai eritrocītu daudzumu. Lai varētu noteikt ir vai nav anēmija, jānosaka vairāki citi anēmiju raksturojoši parametri – eritrocītu vidējais tilpums (MCV), hemoglobīns, vidējais hemoglobīna daudzums eritrocītos( MCH), vidējā hemoglobīna koncentrācija eritrocītos (MCHC), hematokrīts (HCT) – asins plazmas un asins šūnu (galvenokārt eritrocītu) attiecību, retikulocītu, leikocītu , trombocītu skaitu.
Atkarībā no anēmijas (mazasinības) veida jāpārbauda arī citi rādītāji, piem., dzelzs daudzums, B12 vitamīns,  folskābe u.c.

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi