{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

D vitamīns – cik ļoti nozīmīgs?

Dr. Maija Mukāne
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārs Gaiļezers
Rīgas Stradiņa universitāte

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns un vienlaikus hormons ar daudzveidīgām funkcijām cilvēka organismā. D vitamīns sastopams divos veidos – D3 vitamīns jeb holekalciferols un D2 vitamīns jeb ergokalciferols. D3 vitamīns saules ultravioleto staru ietekmē veidojas ādā, kā arī to var uzņemt ar uzturu (piemēram, mencu aknu eļļa, lasis, konservētas sardīnes). D2 vitamīns veidojas tikai dažās sēnēs un augos (piemēram, baravikas). Gan ar saules gaismu izveidotais, gan ar uzturu uzņemtais D vitamīns nonāk asinsritē un, izejot sarežģītu ceļu cilvēka organismā, pārveidojas par aktīvu formu – kalcitriolu. Aktīvais D vitamīns iedarbojas uz visiem cilvēka organisma audiem, bet īpaša nozīme tam ir kaulu veselībā: tas ir viens no pamatelementiem, kas nepieciešams stipriem un izturīgiem kauliem.

 Lai noteiktu D vitamīna līmeni organismā un secinātu, vai tas ir pietiekamā daudzumā, laboratoriski asinīs nosaka 25(OH)D vitamīna formu, jo šis rādītājs parāda D vitamīna kopējo daudzumu organismā.

Vispārpieņemts, ka D vitamīna līmenis asinīs jānosaka, ja ir kādas sūdzības vai riska faktori, kas raksturīgi D vitamīna deficītam. Par nepietiekamu D vitamīna līmeni organismā var liecināt tādas sūdzības kā, piemēram, nogurums, muskuļu vājums, nespēks, biežas saaukstēšanās un zobu stāvokļa pasliktināšanās. Riska faktori D vitamīna deficītam ir: nepietiekama uzturēšanās saules gaismā (piemēram, nakts darbs vai piespiedu mazkustīgums kādas citas slimības rezultātā), hroniskas aknu slimības (piemēram, hronisks C hepatīts vai aknu ciroze), hroniska nieru slimība, pēc operācijas kuņģa zarnu traktā. D vitamīna līmeni ietekmē arī ģeogrāfiskā atrašanās vieta, gadalaiks un diennakts laiks, mākoņu daudzums, atmosfēras piesārņojums, saules aizsargkrēmu bieža lietošana un ādas krāsa.

Laboratoriski nosakot 25(OH)D vitamīna līmeni, par pietiekamu uzskata rādītāju virs 30 nanogramiem mililitrā (ng/ml). Ja D vitamīna līmenis ir zemāks par 19 ng/ml, tas nozīmē, ka cilvēkam ir D vitamīna deficīts. Dažādās laboratorijās 25(OH)D vitamīna līmeņa normas robežas var nedaudz atšķirties.

Daudzās valstīs tiek aktīvi pētīts, vai iedzīvotājiem ir pietiekams D vitamīna līmenis, un var teikt, ka šobrīd pasaulē ir D vitamīna deficīta pandēmija.

Latvijā ir veikti vairāki pētījumi par D vitamīna līmeni Latvijas iedzīvotājiem RAKUS stacionāra Gaiļezers endokrinologa Ingvara Rasa vadībā. Šie pētījumi veikti, izmantojot anonīmus datus no divām Latvijas laboratorijām, kurās tiek noteikts 25(OH)D vitamīna līmenis. No laboratoriju datubāzēm tika atlasīti pilngadīgi (vecāki par 18 gadiem) Latvijas iedzīvotāji, kas laikā no 2007. gada līdz 2011. gadam vērsušies laboratorijās noteikt D vitamīna līmeni. Kopā analizēti dati par 7869 pacientiem: lielākoties sievietes (89%) ar vidējo vecumu 59 gadi. Vidējais D vitamīna līmenis neatkarīgi no dzimuma pētījumā bija 20,1 ng/ml, kas ir vērtējams kā nepietiekams. Vidējais D vitamīna līmenis pa dzimumiem nedaudz atšķīrās: sievietēm tas bija 20,2 ng/ml, bet vīriešiem – 19,4 ng/ml.

Pētījumā iegūtie dati norāda, ka 53% no visiem, kuriem laboratoriski noteikts D vitamīna līmenis, ir atklāts D vitamīna deficīts. Pētījumā atklāts, ka ziemas laikā, kad saules gaismas nav pietiekami, Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti zems D vitamīna līmenis – 15,1 ng/ml, kas atbilst D vitamīna deficītam. Lai arī vasarā saules gaismas ir vairāk un jābūt pietiekamai D vitamīna izveidei ādā, tomēr ir atklāts, ka arī vasarā D vitamīna līmenis ir zem optimālās jeb normas robežas. Pabeidzot šajā pētījumā iegūto datu analīzi, secināts:

1)      pētījumā D vitamīna nepietiekamība un deficīts Latvijas iedzīvotāju vidū ir izplatīts neatkarīgi no vecuma, dzimuma un gadalaika;

2)      tikai piektajai daļai no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru laboratoriskie rādītāji izmantoti pētījumā, D vitamīns organismā ir pietiekamā līmenī jeb virs 30 ng/ml;

3)      pusei no 7869 pacientiem, kuru laboratoriskie rādītāji izmantoti pētījumā, ir atklāts D vitamīna deficīts;

4)      gan ziemas, gan vasaras laikā D vitamīna līmenis Latvijas laika apstākļos nav pietiekams.

Apkopojot iepriekšminēto, var secināt, ka D vitamīns ir ļoti svarīgs kaulu veselībai, labai pašsajūtai kopumā, kā arī citām cilvēka organisma funkcijām.  D vitamīna līmeni ir iespējams laboratoriski noteikt, nododot asins analīzi kopējā vitamīna D jeb 25(OH)D vitamīna līmeņa noteikšanai. Ja ir kādas pazīmes vai riska faktori, kas liecina par iespējamu D vitamīna deficītu, laboratoriski jānosaka kopējā D vitamīna līmenis. Ja tas nav pietiekams, jāvēršas pie ārsta, kas palīdzēs iegūtos analīžu rezultātus izvērtēt pareizi un ieteiks dzīvesveida izmaiņas vai medikamentus, kas palīdzēs novērst D vitamīna nepietiekamību un deficītu.

 

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

  Avene 160x160px
 

 

Citi piedāvājumi