{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Cukura diabēta pacienta „analīžu lapa”

Gunta Freimane
Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, Mag. psych.

Es saprotu, ka tas ir svarīgi, bet esmu tik aizņemta. Un galu galā es jūtos labi, man nav nekādu sūdzību. Jau tā es tērēju šausmīgi daudz laika un arī naudas, lai regulāri kontrolētu cukura līmeni asinīs.” „Ārsts man neko nav teicis par to, ka būtu jāveic vēl kādas citas analīzes, izņemot glikozes līmeņa noteikšanu asinīs. Mani nekur nesūta!”

Ikdienas steigā, stresā un mūžam nepaveicamo pienākumu gūzmā mēs nereti pārceļam uz vēlāku laiku visdažādākos darbus, arī tad, ja saprotam, cik tie svarīgi un nozīmīgi. Tieši tā daudziem cukura diabēta pacientiem „veicas” ar ikgadējām vai kārtējām veselības pārbaudēm un laboratoriskiem izmeklējumiem. Šoreiz vairāk tieši par laboratoriskiem izmeklējumiem, jo daudziem cukura diabēta pacientiem šķiet, ka pilnīgi pietiek ar ikdienas glikozes līmeņa paškontroli, tomēr tas tā nav.

 

Kādi laboratoriskie izmeklējumi būtu regulāri jāveic diabēta pacientiem?

Periodiski un regulāri veicamos laboratoriskos izmeklējumus ārsts iesaka veikt atkarībā no:

  • Jūsu veselības stāvokļa kopumā;
  • cukura diabēta vēlīnajām komplikācijām (piemēram, diabēta izraisītām nieru izmaiņām);
  • blakusslimībām (citām slimībām, ar ko slimojat līdztekus cukura diabētam);
  • sūdzībām par veselību, kas radušies pirms vizītes pie ārsta (piemēram, cukura diabēta pacienti biežāk slimo ar infekcijas slimībām, t.sk. urīnceļu iekaisumiem un citām slimībām, kad jāveic analīzes laboratorijā);
  • nesen uzsāktu medikamentu lietošanas, kad nepieciešams kontrolēt medikamentu darbības efektivitāti (piemēram, ja esat uzsācis ārstēties ar medikamentiem holesterīna līmeņa pazemināšanai).

Šeit uzskaitīti tie laboratoriskie izmeklējumi jāveic katram cukura diabēta pacientam neatkarīgi no vēlīnajām komplikācijām un blakus slimībām:

  • glikētā hemoglobīna (HbA1c) līmenis asinīs, 2–4 reizes gadā;
  • pilna asins aina, reizi gadā;
  • urīna analīze, reizi gadā;
  • mikroalbuminūrijas noteikšana urīnā, reizi gadā;
  • lipidogramma vai lipīdu spektra analīze: augsta blīvuma liporpoteīnu holesterīns (ABL H), zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBL H), kopējais holesterīns (KH), triglicerīdi (Tg), reizi gadā;
  • kreatinīna līmenis asins serumā, reizi gadā.

 

Kāpēc cukura diabēta pacientiem ir svarīgi regulāri veikt laboratoriskos izmeklējumus?

  • Cukura diabēta pacientiem ir svarīgi kontrolēt savu veselības stāvokli, lai savlaicīgi konstatētu diabēta vēlīno sarežģījumu pazīmes  un pēc rūpīgākas izmeklēšanas uzsākt to ārstēšanu. Piemēram, cukura diabēta izraisīto nieru bojājumu savlaicīgai diagnostikai ir regulāri jāveic mikroalbuminūrijas pārbaude urīnā, urīna analīze un kreatinīna līmenis asins serumā, glomeruļu filtrācijas ātrums (apzīmē ar GFĀ vai ar GFR).
  • Cukura diabēta pacientiem dažādas citas slimības (piemēram, infekcijas slimības) var straujāk progresēt un būt grūtāk ārstējamas, tāpēc nepieciešams regulāri veikt, piemēram, vispārējās asins un urīna analīzes veselības stāvokļa kontrolei.
  • Medikamentiem, ko lieto cukura diabēta pacienti, mēdz būt lietošanas ierobežojumi un pat lietošanas aizliegumi tādām pacientu grupām, kuriem konstatē izmaiņas konkrētos laboratoriskos rādītājos, tāpēc ir svarīgi regulāri veikt izmeklējumus, lai nepieciešamības gadījumā mainītu ārstēšanos.
  • Cukura diabēta pacientiem ir augsts sirds un asinsvadu slimību risks, tāpēc ir īpaši svarīgi regulāri kontrolēt lipīdu spektru, jo tad ārstam iespējams izvēlēties vispiemērotāko ārstēšanas veidu, ja tas nepieciešams. Lai pārbaudes rezultāts būtu precīzs, lipīdu spektra rādītāji jānosaka laboratorijā, no rīta tukšā dūšā (ne ātrāk kā 8 stundas pēc pēdējās ēdienreizes). Ar ekspresmetodi (aparātu paškontrolei un teststrēmeli) noteikts kopējā holesterīna līmenis asinīs nedod ārstam iespēju gūt pilnīgu un nepārprotamu jeb viennozīmīgu informāciju, kas nepieciešama ārstēšanās uzsākšanai vai arī noteikt ārstēšanās efektivitāti, tāpēc netērējiet laiku un naudu šādām pārbaudēm!

 

HbA1c – labākai cukura diabēta kontroles novērtēšanai

Īpaši būtiski cukura diabēta pacientiem ir regulāri kontrolēt HbA1c, jo šis rādītājs sniedz priekšstatu par vidējo glikozes līmeni asinīs 3 mēnešu laikā. Pamatojoties uz šī rādītāja izmaiņām, ārsts var ieteikt biežāk kontrolēt glikozes līmeni asinīs un kopīgi izvērtēt glikozes līmeņa paškontroles, uztura un fiziskās slodzes pierakstus, lai izlemtu par nepieciešamību mainīt ārstēšanu.

 

Kā rīkoties tad, ja ārsts nenosūta Jūs uz regulāri veicamajiem izmeklējumiem?

Iespējams, ārsts nav ievērojis to, ka pienācis laiks veikt regulāro laboratorisko pārbaudi. Vienkārši atgādiniet ārstam par to! Būsim aktīvi un rūpēsimies par savu veselību! Arī aizpildīta „analīžu lapa” palīdz mums būt drošākiem par to, ka diabēts nekļūs par šķērsli dzīves plāniem.

 

Regulāri nosakiet un sasniedziet ārstēšanās mērķa rādītājus!

Glikozētais hemoglobīns HbA1c – zemāks par 6,5%

Kopējais holesterīna – zemāks par 4,5 mmol/l

Augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns – vīriešiem augstāks par 1,03 mmol/l ; sievietēm augstāks par 1,20 mmol/l

Zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna – zemāks par 2,0 mmol

Triglicerīdi – zemāks par 1,7 mmol/l