Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.
Citi raksti par šo tēmu
Raksti par analīzēm
Cukura diabēta pacienta „analīžu lapa”
Gunta Freimane
Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, Mag. psych.
„Es saprotu, ka tas ir svarīgi, bet esmu tik aizņemta. Un galu galā es jūtos labi, man nav nekādu sūdzību. Jau tā es tērēju šausmīgi daudz laika un arī naudas, lai regulāri kontrolētu cukura līmeni asinīs.” „Ārsts man neko nav teicis par to, ka būtu jāveic vēl kādas citas analīzes, izņemot glikozes līmeņa noteikšanu asinīs. Mani nekur nesūta!”
Ikdienas steigā, stresā un mūžam nepaveicamo pienākumu gūzmā mēs nereti pārceļam uz vēlāku laiku visdažādākos darbus, arī tad, ja saprotam, cik tie svarīgi un nozīmīgi. Tieši tā daudziem cukura diabēta pacientiem „veicas” ar ikgadējām vai kārtējām veselības pārbaudēm un laboratoriskiem izmeklējumiem. Šoreiz vairāk tieši par laboratoriskiem izmeklējumiem, jo daudziem cukura diabēta pacientiem šķiet, ka pilnīgi pietiek ar ikdienas glikozes līmeņa paškontroli, tomēr tas tā nav.
D vitamīns – cik ļoti nozīmīgs?
Dr. Maija Mukāne
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārs Gaiļezers
Rīgas Stradiņa universitāte
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns un vienlaikus hormons ar daudzveidīgām funkcijām cilvēka organismā. D vitamīns sastopams divos veidos – D3 vitamīns jeb holekalciferols un D2 vitamīns jeb ergokalciferols. D3 vitamīns saules ultravioleto staru ietekmē veidojas ādā, kā arī to var uzņemt ar uzturu (piemēram, mencu aknu eļļa, lasis, konservētas sardīnes). D2 vitamīns veidojas tikai dažās sēnēs un augos (piemēram, baravikas). Gan ar saules gaismu izveidotais, gan ar uzturu uzņemtais D vitamīns nonāk asinsritē un, izejot sarežģītu ceļu cilvēka organismā, pārveidojas par aktīvu formu – kalcitriolu. Aktīvais D vitamīns iedarbojas uz visiem cilvēka organisma audiem, bet īpaša nozīme tam ir kaulu veselībā: tas ir viens no pamatelementiem, kas nepieciešams stipriem un izturīgiem kauliem.
Eritrocīti
Ērces – laiks pārbaudīt antivielas un lemt par vakcinēšanos
Dr. Didzis Gavars; Dr. A. Auce
www.egl.lv
Pavasarī daudzi atkal un atkal uzdos sev un citiem jautājumus, kas saistīti ar vakcinēšanos pret ērču encefalītu. Bieži cilvēki ir aizmirsuši kad tie ir vakcinējušies, un vai vispār ir vakcinējušies. Ērces parādās tiklīdz ir nokusis pirmais sniegs un vakcinācijai, ja to izvēlas, būtu jābūt veiktai jau pirms tam. Tātad par vakcināciju ir jāsāk domāt jau februārī.