Kārlis Auce          

                  Depresija, trauksmainība, stress, sociālā trauksme. Visas šīs un vēl dažādas līdzīga rakstura problēmas mūsdienās skar gandrīz katru indivīdu gandrīz katru dienu. Iemesli tam ir daudz un dažādi: stresains darbs, neveselīga diēta, pārlieku liels interneta vai masu mediju patēriņš, personīgas problēmas, pārlieku liels alkohola vai citu narkotiku patēriņš utt. Tiešām, šķiet, mūsdienās dzīvot klusu un mierīgu dzīvi kļūst aizvien grūtāk un grūtāk. Pēc pasaules veselības organizācijas datiem vairāk kā 350 miljoni pasaules iedzīvotāji cieš no depresijas un katru gadu tiek izdarītas vairāk kā 900 000 pašnāvības, kas lielākoties tiek saistītas ar depresiju, trauksmainību un citām garīgām problēmām. Kā šī statistika un neskaitāmi pētījumi liecina šādas problēmas nav tikai mazas un marginālas minoritātes rakstura problēmas, bet gan nopietnas slimības, kas skar lielu daļu cilvēku.

Igors Pļava

            Mūsu dzīve sastāv no izvēlēm – sākot ar to, ko no rīta vilkt mugurā, ko ēst brokastīs, un beidzot ar pavisam nopietniem lēmumiem, kas var ietekmēt mūsu dzīvi neatgriezeniski. Gan labvēlīgi, gan dažkārt ne tik pozitīvi kā cerēts. Tāpēc ir labi, ja svarīgos dzīves brīžos cilvēks necenšas tikai pats saviem spēkiem rast atbildes, bet dara to kopā ar profesionālu palīgu. Par lēmumu pieņemšanu un to, kāda loma šajā procesā ir psihoterapeitam, stāsta Latvijas Psihoterapeitu biedrības pārstāve, sertificēta eksistenciālā psihoterapeite Tatjana Griškina.

Ingemārs Lauks

Ziema sagādā ne mazums pārbaudījumu jutīgajai sejas un roku ādai. Kā pasargāt ādu ziemā, kraso gaisa temperatūru svārstību laikā? 

Visbiežākās pacientu sūdzības par ādas sausumu, apsārtumiem un lobīšanos dzirdamas ziemas sala laikā. Gaisa mitrums nesagādā tik lielu diskomfortu kā sals, kas rada velkošu sajūtu sejas un roku ādai, lūpām, var radīt niezi, ādas lobīšanos. Ziema var izraisīt arī aukstuma alerģiju – visbiežāk no tās cieš cilvēki, kuriem ir nosliece uz bronhiālo astmu vai sirds slimībām, ir pavājināta imunitāte, hroniskas saslimšanas.

- Tā raksta savās atsauksmēs cilvēki, kas kaut reizi pamēģinājuši jauno zobu pastu Royal Denta.

Dienvidkorejas produkcija Royal Denta pavisam nesen parādījusies veikalu plauktos un aptiekās  Latvijā, bet jau ir pieteikusi sevi vislabākajā veidā. Daudzi pircēji, kas reiz pamēģinājuši firmas Royal Denta zobu pastu vai zobu birsti vairs negrib lietot kaut ko citu.

Atspēkojam mītus 

Cik reizes ir dzirdēts, ka skaistums prasa upurus. Bet vai tas tiešām tā ir? Vai lai mums būtu žilbinošs smaids, mums ir nepieciešams mocīt savus zobus ar ķīmiju, iznīcinot zobu emalju, bojājot mūsu smaganu veselību un kļūstot par regulāru zobārstu apmeklētāju? Aizsargāt savu veselību - tas ir mūsu galvenais mērķis, jo veselība  ir mūsu bagātība.

Kas ir melanoma, kā to ārstēja senatnē un kādas ir izredzes kļūt veselam mūsdienās, atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa. Viņa stāsta, ka saslimstība ar melanomu pēdējos gadu desmitos strauji pieaug visā pasaulē, tostarp arī Latvijā.

Attīstība un stadijas

Latvijas Onkoloģijas centra Vēža reģistra un Slimības profilakses un kontroles centra dati liecina – kopš 1980. gada, kad tika konstatēti 1,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, 2013. gadā melanomas gadījumu skaits audzis līdz 10,1 uz 100 000 iedzīvotāju.

Igors Pļava

Ikvienā ģimenē bērniņa piedzimšana ir ārkārtīgi nozīmīgs dzīves notikums. Tomēr ne visas emocijas, kas rodas līdz ar bērna piedzimšanu, ir pozitīvas. Šis satraucošais, jaunais dzīves notikums nereti kļūst arī par eksistenciālu krīzi ģimenes dzīvē, jo tajā notikušas būtiskas pārmaiņas. Pēc statistikas datiem katrai trešajai māmiņai var parādīties pēcdzemdību skumjas vai pat depresija. Plašāk par to, kā veiksmīgāk pārvarēt šo emocionāli sarežģīto posmu, lai ātrāk sāktu baudīt kopā būšanas laiku ar bērniņu, stāsta psiholoģe Diāna Zande.

Kārlis Auce

Lai gan ne katrs cilvēks ar c-vitamīna tabletēm rokās, somiņā vai vannas istabas skapī, varētu pateikt, kas ir antioksidanti un kāda ir to nozīmē mūsu veselībā, visticamākais lielākā daļa cilvēku, kam pamatskola jau aiz muguras noteikti zinās, ka C un vēl dažādi alfabēta vitamīni ir veselīgi un ka varbūt pat ir vajadzīgs tos uzņemt papildus. Izrādās šis plaši izplatītais uzskats tik ļoti nemaz neatbilst patiesībai un varbūt pat var izraisīt agrāku vēža parādīšanos.

Zaiga Blaua, ārste psihoterapeite

Seksuālā orientācija var veidoties jau pirmajos dzīves gados. Nereti agrīna traumatiska pieredze ir pamatā dzimtes identitātes traucējumiem. Meitenēm biežāk tā ir izvarošanas pieredze. Zēniem – augšana ģimenē, kurā nav tēva, identificēšanās ar māti.

Dzimuma identitātes problēmas, tajā skaitā vēlme ģērbties pretējā dzimuma drēbēs, spēlēt īpašas, pretējam dzimumam raksturīgas spēles, sava dzimuma draugu trūkums bērnībā var liecināt par dzimtes identitātes traucējumiem.

Ja dzimtes identitātes traucējumi (gender idenity disorder – GID) tiek savlaicīgi diagnosticēti, ja vecāki iesaistās problēmas risināšanā, tad šos traucējumus varētu izārstēt.

Jānis Ķīsis

Pēdas ir viens no nozīmīgākajām cilvēka ķermeņa daļām, jo uz tām atrodas visu orgānu replikas. Stimulējot noteiktus pēdu punktus, ir iespējams stimulēt arī attiecīgos orgānus un uzlabot veselību kopumā. Savas dzīves laikā cilvēks vidēji 3 reizes apiet apkārt ekvatoram, tāpēc kājām un sevišķi pēdām ir milzīga slodze. Pēdu problēmas, kā, piemēram, ieauguši nagi, ādas sabiezējumi, varžacis vai biezi nagi būtiski var samazināt dzīves kvalitāti, jo traucē pilnvērtīgi baudīt ikdienu, rada diskomfortu, neērtības un sāpju sajūtu. Profesionāli podologi prof. Jāņa Ķīša Estētiskās Dermatoloģijas klīnikā palīdzēs atjaunot veselību un pēdu skaistumu, izmantojot mūsdienīgus zinātnes sasniegumus.

Pēteris Mežs

Drūmi laikapstākļi, saules trūkums un ilgas pēc vasaras var likt mums justies nomāktiem. Garastāvoklis ietekmē mūsu darba spējas, to, kā mēs mijiedarbojamies ar apkārtējiem un arī mūsu ēšanas paradumus. Plaši zināms, ka tas, kāds mums ir garastāvoklis, var veicināt pārēšanos vai nomākt apetīti pilnībā. Bet var notikt gluži pretējais – ēdiens var uzlabot tavu pašsajūtu. Dietoloģe un “Herbalife” eksperte Laura Romeraite Kuklieriene skaidro, kā ēdiens ietekmē mūsu noskaņojumu un kur meklēt tās uzturvielas, kas palīdzēs būt labā garastāvoklī dienu pēc dienas.