Laura Zvirbule

Baktērijas vēderā – ko tās dara cilvēka kuņģa-zarnu traktā? Kuros gadījumos vajag labās baktērijas vairot un kā to darīt? Par to stāsta gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Anatolijs Danilāns.

Nereti dzirdam par labajām un sliktajām baktērijām, reizēm arī par probiotiķiem. Vai varat ieviest skaidrību, kas ir labās un kas ir sliktās baktērijas?

Cilvēka organismā ir aptuveni divi kilogrami baktēriju – vismaz 500 sugas vai pasugas. Dzīvās baktērijas, kas dzīvo mūsu kuņģa-zarnu traktā, mēdzam saukt par probiotikām jeb labvēlīgajām baktērijām. Tās normāli mīt mūsu kuņģa-zarnu traktā, palīdz un noder cilvēka veselības uzturēšanai.

Mūsdienās varikozu vēnu ārstēšanai ne vienmēr jāveic operācija. Pēdējā laikā šim nolūkam arvien plašāk izmanto medikamentu injekcijas. Tā kā strauji attīstījusies ultraskaņas duplekssonogrāfija, putu skleroterapija kļuvusi līdzvērtīga ķirurģiskajām ārstēšanas metodēm, uzsver “Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas” fleboloģe SANDRA PRĀVE.

Rīga, Kokneses pr.18a tel.nr. 67374747; 67374744

Dace Zandfelde

Lai gan termometra stabiņš aiz loga vēl liecina par pamatīgu ziemu, gaisā jau jūtamas pavasara vēsmas. Taču cilvēka organisms - neraugoties uz priecīgo noskaņojumu, arvien biežāk tomēr sajūt nogurumu. Pavasara nogurumu. Kāpēc tā notiek, kā tam pretoties?

“Tā saucamo “pavasara nogurumu” var izskaidrot ar vitamīnu rezervju samazināšanos organismā, kā arī faktu, ka pavasarī uzturā lietojam dārzeņus, saknes un augļus, kuros arī, salīdzinot ar rudeni, ir mazāks vitamīnu daudzums. Līdz ar to samazinās ar pārtiku uzņemtais vitamīnu daudzums. Savu noguruma artavu dod arī ziemas periodā pārdzīvotās saslimšanas, kas izvārdzinājušas organismu. Un, protams, veselību ietekmē fakts, ka gada tumšajos un aukstajos mēnešos cilvēki mazāk laika pavada ārpus telpām, nesaņemot pietiekami daudz svaiga gaisa un skābekļa,” skaidro aptieku tīkla “A aptiekas” farmaceite Iveta Lapiņa – Beroza.

Dr. Andis Brēmanis

Dzīvē viss rit diezgan ātri, un daudzas lietas steigā notiek nemanāmi. Viena no tādam lietām ir liekā svara parādīšanās un pārvēršanās nopietnā problēmā, ko sauc par aptaukošanos. Viena lieta ir neapmierinātība ar savu vizuālo tēlu un to, ka neder pierastais apģērba izmērs, bet pārlieku liels svars ir arī paaugstināts risks tādām kaitēm kā otrā tipa cukura diabēts, taukainā hepatoze (aknu aptaukošanās), holesterīna un urīnskābes vielmaiņas traucējumi. Var parādīties sirds un smadzeņu asinsvadu problēmas, kā arī paaugstināts asinsspiediens.

Viena no lielākajām un ietekmīgākajām Francijas neredzīgo un vājredzīgo nevalstiskām organizācijām – Valentīna Avī asociācija (Association Valentin Haüy) no šīgada 2. līdz 12.maijam viesosies Latvijā, starptautiskās neredzīgo sesijas ietvaros, kuru organizē pašmāju jaunatnes starptautisko programmu aģentūra „Jaunatne Darbībā” un sabiedriskā organizācija "Es redzu".

Māra Kondrāte

Pamanot, ka matos un uz galvas ādas parādījušās baltas plēksnītes, daudzi uzstāda paši sev diagnozi – blaugznas un uzsāk matu mazgāšanu ar pretblaugznu šampūnu. Tomēr nereti šāds solis var tikai pasliktināt galvas ādas stāvokli, jo par blaugznām noturēta pastiprināti sausa āda. Tāpēc „BENU aptieku” farmaceite Māra Segliņa stāsta par to, kā atšķiras blaugznas no sausas galvas ādas un kādi ārstējošie līdzekļi būtu jāizmanto katrā no gadījumiem.

Agnese Kuksa

Cukura diabēts ir bieži sastopama hroniska vielmaiņas slimība, kas ir viena no visplašāk izplatītajām slimībām attīstītajās valstīs. Eiropas Savienībā vien cukura diabēts ietekmē vairāk nekā 32 miljonu cilvēku dzīves.

Cilvēka organismam ir nepieciešama glikoze, lai varētu notikt daudzi ar enerģiju saistīti procesi, un insulīns ir tas, kas nodrošina, lai glikoze nonāktu organisma šūnās. Cukura diabēta pamatā ir insulīna trūkums – daļējs vai pilnīgs. Ja nav insulīna, glikoze nevar iekļūt šūnās un paliek asinīs, tādējādi izraisot cukura līmeņa celšanos. Tieši tāpēc pacientam ir būtiski spēt regulēt savu cukura līmeni asinīs – arī ar insulīna injekciju palīdzību.

Dr. Astra Miķelsone

Dažiem cilvēkiem kakls mēdz sāpēt bieži, dažiem reti, bet citiem praktiski nekad. Kāpēc tā? Kakla sāpēm ir daudz iemeslu – tās var izsaukt gan dažādi vīrusi, gan baktērijas, gan sēnītes, gan arī vienkārši paaugstināta kuņģa skābe. Sāpes kaklā rada gan kakla gļotādas iekaisums, gan arī kakla mandeļu iekaisums. Kakla mandeļu baktēriju izsauktu iekaisumu Latvijā vēl joprojām mēdz dēvēt vecajā nosaukumā par angīnu. Visbiežāk sāpes kaklā rada tā sauktās “parastās saaukstēšanās slimības”, ko ierosina daudzi un dažādi vīrusi.

28. februārī, kas ir Pasaules reto slimību diena, Latvijā tika atklāts jauns informācijas resurss reto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem par lizosomālajām uzkrāšanās slimībām – www.lus.lv.

Lizosomālās uzkrāšanās slimības (LUS) ir iedzimtas vielmaiņas slimības, kas pieder reto slimību grupai. Retās slimības ir tās, ar kurām slimo mazāk nekā pieci cilvēki no 10 000 iedzīvotāju. LUS grupā ir 50-70 atšķirīgas retas ģenētiskas slimības, kas būtiski ietekmē pacientu, viņa ģimenes un līdzcilvēku dzīvi.

Sandis Kalns

Erektīlā disfunkcija jeb, kā to agrāk mēdza saukt, impotence, ir nespēja panākt un/vai pietiekami ilgi saglabāt erekciju, lai veiktu dzimumaktu. Šī problēma dažādu apstākļu dēļ kļūst aizvien izplatītāka, pie tam ne tikai vecāku vīriešu vidū, bet arī starp divdesmit un trīsdesmit gadu veciem vīriešiem. Pēc dažādiem datiem, līdz piecdesmit gadu vecumam jau ceturtā daļa vai vairāk vīriešu ir piedzīvojuši vismaz mērenas erekcijas problēmas. Tiek lēsts, ka arī Latvijā ir ap ceturtdaļu miljona vīriešu, kas cieš no erektīlās disfunkcijas, kas, protams, nozīmē, ka problēmas skarto ir vismaz divreiz vairāk – erektīlā disfunkcija ir problēma, no kuras cieš abi partneri. Diemžēl dažādu aizspriedumu un stereotipu dēļ informētība par šo problēmu ir ļoti zema, un lielākā daļa vīriešu par to izvēlas klusēt, kas bieži nozīmē atmešanu seksam ar roku, – pasaulē adekvātu profesionāļa palīdzību un ārstēšanu saņemt vien pieci procenti problēmas skarto un tiek uzskatīts, ka Latvijā šis skaitlis ir vēl mazāks.