Viena no lielākajām un ietekmīgākajām Francijas neredzīgo un vājredzīgo nevalstiskām organizācijām – Valentīna Avī asociācija (Association Valentin Haüy) no šīgada 2. līdz 12.maijam viesosies Latvijā, starptautiskās neredzīgo sesijas ietvaros, kuru organizē pašmāju jaunatnes starptautisko programmu aģentūra „Jaunatne Darbībā” un sabiedriskā organizācija "Es redzu".

Māra Kondrāte

Pamanot, ka matos un uz galvas ādas parādījušās baltas plēksnītes, daudzi uzstāda paši sev diagnozi – blaugznas un uzsāk matu mazgāšanu ar pretblaugznu šampūnu. Tomēr nereti šāds solis var tikai pasliktināt galvas ādas stāvokli, jo par blaugznām noturēta pastiprināti sausa āda. Tāpēc „BENU aptieku” farmaceite Māra Segliņa stāsta par to, kā atšķiras blaugznas no sausas galvas ādas un kādi ārstējošie līdzekļi būtu jāizmanto katrā no gadījumiem.

Agnese Kuksa

Cukura diabēts ir bieži sastopama hroniska vielmaiņas slimība, kas ir viena no visplašāk izplatītajām slimībām attīstītajās valstīs. Eiropas Savienībā vien cukura diabēts ietekmē vairāk nekā 32 miljonu cilvēku dzīves.

Cilvēka organismam ir nepieciešama glikoze, lai varētu notikt daudzi ar enerģiju saistīti procesi, un insulīns ir tas, kas nodrošina, lai glikoze nonāktu organisma šūnās. Cukura diabēta pamatā ir insulīna trūkums – daļējs vai pilnīgs. Ja nav insulīna, glikoze nevar iekļūt šūnās un paliek asinīs, tādējādi izraisot cukura līmeņa celšanos. Tieši tāpēc pacientam ir būtiski spēt regulēt savu cukura līmeni asinīs – arī ar insulīna injekciju palīdzību.

Dr. Astra Miķelsone

Dažiem cilvēkiem kakls mēdz sāpēt bieži, dažiem reti, bet citiem praktiski nekad. Kāpēc tā? Kakla sāpēm ir daudz iemeslu – tās var izsaukt gan dažādi vīrusi, gan baktērijas, gan sēnītes, gan arī vienkārši paaugstināta kuņģa skābe. Sāpes kaklā rada gan kakla gļotādas iekaisums, gan arī kakla mandeļu iekaisums. Kakla mandeļu baktēriju izsauktu iekaisumu Latvijā vēl joprojām mēdz dēvēt vecajā nosaukumā par angīnu. Visbiežāk sāpes kaklā rada tā sauktās “parastās saaukstēšanās slimības”, ko ierosina daudzi un dažādi vīrusi.

28. februārī, kas ir Pasaules reto slimību diena, Latvijā tika atklāts jauns informācijas resurss reto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem par lizosomālajām uzkrāšanās slimībām – www.lus.lv.

Lizosomālās uzkrāšanās slimības (LUS) ir iedzimtas vielmaiņas slimības, kas pieder reto slimību grupai. Retās slimības ir tās, ar kurām slimo mazāk nekā pieci cilvēki no 10 000 iedzīvotāju. LUS grupā ir 50-70 atšķirīgas retas ģenētiskas slimības, kas būtiski ietekmē pacientu, viņa ģimenes un līdzcilvēku dzīvi.

Sandis Kalns

Erektīlā disfunkcija jeb, kā to agrāk mēdza saukt, impotence, ir nespēja panākt un/vai pietiekami ilgi saglabāt erekciju, lai veiktu dzimumaktu. Šī problēma dažādu apstākļu dēļ kļūst aizvien izplatītāka, pie tam ne tikai vecāku vīriešu vidū, bet arī starp divdesmit un trīsdesmit gadu veciem vīriešiem. Pēc dažādiem datiem, līdz piecdesmit gadu vecumam jau ceturtā daļa vai vairāk vīriešu ir piedzīvojuši vismaz mērenas erekcijas problēmas. Tiek lēsts, ka arī Latvijā ir ap ceturtdaļu miljona vīriešu, kas cieš no erektīlās disfunkcijas, kas, protams, nozīmē, ka problēmas skarto ir vismaz divreiz vairāk – erektīlā disfunkcija ir problēma, no kuras cieš abi partneri. Diemžēl dažādu aizspriedumu un stereotipu dēļ informētība par šo problēmu ir ļoti zema, un lielākā daļa vīriešu par to izvēlas klusēt, kas bieži nozīmē atmešanu seksam ar roku, – pasaulē adekvātu profesionāļa palīdzību un ārstēšanu saņemt vien pieci procenti problēmas skarto un tiek uzskatīts, ka Latvijā šis skaitlis ir vēl mazāks.

Inguna Almbauere, klīnika „Premium Medical”

Statistika liecina, ka apmēram 27% sabiedrības saskaras ar obstipāciju jeb aizcietējumiem, turklāt sievietes un gados vecāki cilvēki visbiežāk. Aizcietējumi patiesībā nav slimība, bet simptoms, un tā ir viena no visbiežākajām sūdzībām attīstītajās valstīs. Tādējādi tā tiek uzskatīta par vienu no tā dēvētajām civilizācijas slimībām.

Vislielākā interese par vēnu problēmām rodas pavasarī, jo vasarā gribam nevainojami izskatīties un labi justies. Tādēļ ”Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā” sācies jau ceturtais ”Vēnu pavasaris”, kura ietvaros tiek piedāvāta iespēja novērtēt mūsdienīgas diagnostikas un ārstēšanas priekšrocības. Par to sīkāk stāsta klīnikas vadītājs, asinsvadu ķirurgs, flebologs ULDIS MAURIŅŠ.

Rīga, Kokneses pr.18a tel.nr. 67374747; 67374744

Aleksandra Matvejeva,
Dr.Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centrs

Glaukoma ir acu slimību grupa, kuru raksturo tipiski redzes lauka defekti, redzes asuma samazināšanās un redzes nerva atrofija. Šī slimība ir viens no galvenajiem akluma cēloņiem pasaulē.

Glaukoma var attīstīties jebkurā vecumā, sākot jau no dzimšanas. Tomēr riska grupā galvenokārt atrodas gados vecāki cilvēki. Iedzimta glaukoma veidojas vienā gadījumā uz 10-20 tūkstošiem bērnu, savukārt vecumā no 50 līdz 60 gadiem glaukoma attīstās 1,5% gadījumu, bet vecumā pēc 75 gadiem saslimšanas gadījumu skaits pieaug līdz 3%.

Dr. Ērika Rutkovska
Psihosomatikas un psihoterapijas ārsts
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnika

Alerģiju izraisa dažādu faktoru kopums, emocijām to izcelsmē ir liela nozīme. Āda demonstrē cilvēka izjūtas (nosarkšana, samulsums, vainas izjūta), kas pierāda emociju vistiešāko ietekmi uz to. Kāda īsti ir emociju saistība ar ādas alerģisku reakciju?

Klasiska alerģija ir imūnsistēmas neadekvāta reakcija pret pavisam parastām lietām. Viens no faktoriem var būt arī iedzimtība – ja vienam no vecākiem ir alerģija, tad varbūtība, ka tā būs arī bērnam, ir 20-40%. Ja alerģija ir abiem vecākiem, tad varbūtība ir augstāka – 50-80%. Tomēr pēdējā laikā ir novērots, ka vecākiem, kuriem pašiem alerģiju nav, piedzimst alerģiski bērni, tādēļ alerģiju izcelsmes skaidrojums jāmeklē apkārtējā vidē.